Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Festivāla "Via Baltica" laikā būs izstādes "Baltijas brīvības ceļš" atklāšana

Ceturtdien, 28. jūlijā, pulksten 17 Liepājas muzeja ekspozīcijā „Liepāja okupāciju režīmos” K. Ukstiņa ielā 7/9 festivāla „Via Baltica” ietvaros atklās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja sagatavoto ceļojošo izstādi „Baltijas brīvības ceļš”.

Izstāde veltīta Baltijas ceļa gadadienai, un tajā atspoguļoti Latvijas 20. gadsimta vēstures galvenie posmi, Baltijas valstu sadarbības pieredze, kā arī sabiedrības vēsturiskās atmiņas nozīme Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, plašākā vēsturiskā retrospekcijā atskatoties uz Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno papildprotokolu sekām Austrumeiropas 20. gs. vēsturē, kā arī Baltijas valstu sadarbību, vēstīts Liepājas muzeja mājaslapā.

Izstādes vadmotīvs ir mūsu zemes un tautas ceļš no Latvijas valstiskās neatkarības cauri okupācijām uz neatkarības atjaunošanu, ceļš, kas Baltijas nācijas izšķirošos brīžos ir savedis kopā, lai tās drosmīgi iestātos par savām tiesībām, apliecinātu Baltijas tautu sīkstumu un spēku.

Latviešu, lietuviešu un igauņu solidaritāte Baltijas ceļā 1989. gada 23. augustā ir kļuvusi par Baltijas valstu atpazīšanas zīmi ārzemēs un mūsu vienotības apliecinājumu pašu mājās. Tomēr vēsturiski trīs tautu likteņi ir bijuši atšķirīgi.

Pēdējo septiņsimt gadu atšķirtības laiks aizsākās līdz ar kristietības ieviešanu ar uguni un zobenu 13. gadsimtā, kad Latvijas un Igaunijas mūsdienu teritorijas tika apvienotas Livonijā, savukārt Lietuvas teritorijā attīstījās vietējo kunigaišu vadīta valsts, kas vēlāk apvienojās ar Poliju.

Vēl 19. gadsimtā Latvijas teritorijas lielākā daļa un Igaunijas teritorija Krievijas impērijā veidoja t.s. Baltijas guberņas, bet Latgale un Lietuva ietilpa Krievijas Ziemeļrietumu guberņu grupā ar katolisko kultūrvidi, atšķirīgu pārvaldi un likumiem.

1918. gadā Lietuva, Igaunija un Latvija proklamēja valstisko neatkarību un Baltijas tautu sadarbība tika ievirzīta jaunā gultnē – sadarbības pamats bija starpvalstu attiecības, ko papildināja kultūras sakari.

Neatkarības kara laikā Latvijas armija aktīvi sadarbojās ar Igaunijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem. Igauņu palīdzība Ziemeļvidzemē 1919. gada pavasarī un vasarā izšķiroši sekmēja Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem un uzvaru pār vācu vienībām 1919. gada vasarā.

20. gs. 20.-30. gados Baltijas valstu sadarbību raksturoja tuvināšanās centieni, ko negatīvi ietekmēja dažādi strīdi, to vidū domstarpības par robežām, kā arī 1920. gadā izveidojies Lietuvas un Polijas konflikts.

Lietuvas un Polijas konflikts kļuva par lielāko ķīli Baltijas valstu, Somijas un Polijas sadarbībai, kā rezultātā tikai Latvija un Igaunija 1923. gadā spēja vienoties par militārās savienības līgumu. Tikai 1934. gadā tika noslēgta t.s. Baltijas antante – vienošanās, kas paredzēja Baltijas valstu politisko sadarbību.

Baltijas valstis aktīvi sadarbojās dažādās jomās kultūras un sabiedriskās dzīves jomās, notika regulāras augstu amatpersonu vizītes un konsultācijas, diplomātisko pārstāvju konferences, tomēr Baltijas valstis tā arī nevienoja patiesi cieša militāra un politiska savienība.

1939. gada 23. augustā noslēgtais PSRS un Vācijas līgums (Molotova-Ribentropa pakts) un slepenā vienošanās par Austrumeiropas sadalīšanu starp Hitlera un Staļina vadītajiem totalitārajiem režīmiem Baltijas valstis vienoja jaunā likteņkopībā – 1940. gada jūnijā gandrīz vienlaicīgi visas trīs valstis tika okupētas, tās izpostīja PSRS-Vācijas karš, iedzīvotāji cieta totalitāro režīmu represijās un vairāki simti tūkstošu baltiešu patvērumu rada Rietumvalstīs, kur okupācijas laikā cieši sadarbojās, lai uzturētu dzīvu ideju par valstu neatkarības atjaunošanu.

Baltijas tautu kustību līderi 1989. gada maijā pirmoreiz sanāca Baltijas asamblejā un 1989. gada 23. augustā ar cilvēku ķēdi no Viļņas līdz Tallinai simboliski tika atjaunota Baltijas valstu vienotība, pēc piecdesmit gadiem apliecinot, ka trīs valstu neatkarība nelikumīgi tika iznīcināta Hitlera un Staļina vienošanās rezultātā.

1989. gada 23. augustā no Liepājas vairāki simti Liepājas nodaļas tautfrontiešu devās uz Bauskas pusi, lai netālu no robežas ar Lietuvu sadotos rokās un apliecinātu sev, Liepājai, Latvijai un visai pasaulei, ka liepājnieki kopā ar visiem cīnīsies par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarību.

Izstāde Liepājas muzeja ekspozīcijā „Liepāja okupāciju režīmos” K. Ukstiņa ielā 7/9 skatāma no 28. jūlija līdz 31. augustam. Ieeja - bez maksas.

Savukārt festivāls „Via Baltica” šogad notiek no 28. jūlija līdz 3. septembrim Liepājā un Kuldīgā. Tā rīkotājs ir nodibinājums „Via Cultura”. Festivāls notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Liepājas kultūras pārvaldes un Kuldīgas novada domes finansiālu atbalstu.

Pievieno komentāru

Kultūra