Valdība atbalsta atteikšanos no administratīvā aresta

Valdība šodien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju, kurā paredzēts jaunajā Administratīvo pārkāpumu procesa likumā atteikties no administratīvajiem arestiem, kā pamatsodu atstājot naudas sodu.

Ministrija koncepcijā ir norādījusi, ka pie atteikšanās no administratīvā aresta, lai kompensētu administratīvā aresta soda vispārējo prevenciju, ir jāpanāk, ka uzliktajam sodam - kaut arī tas salīdzinājumā ar administratīvo arestu nav tik bargs - ir nodrošināta soda neizbēgamība un izpilde. Soda izpildes veicināšanai ministrija rosina gan piemērot sodītajai personai dažādus publisko pakalpojumu saņemšanas ierobežojumus, gan efektivizēt naudas soda izpildes kontroles administrēšanu, uzlabojot Sodu reģistra soda izpildes uzskaites sadaļu.

TM skaidro, ka administratīvo arestu piemērošana neesot saskaņā ar cilvēktiesību normām un Eiropas valstīs par administratīvo pārkāpumu arestu nepiemēro. Kā skaidro ministrija, citur Eiropā brīvības atņemšana paredzēta tikai par kriminālām darbībām.
Tāpat TM koncepcijā ir atzīmējusi, ka administratīvais arests kā soda veids turklāt ir dārgs, jo tas prasa būtiskus finanšu līdzekļus - personas, kurām tiek piemērots administratīvais arests, ir jānodrošina ar medicīnisko aprūpi, barošanu un turēšanu atbilstošās telpās. Diennakts vienai personai administratīvajā arestā izmaksā 12-15 latus. Kā norāda TM, aresta izpildei gada laikā tiek tērēti vairāki simti tūkstoši latu.

Papildus ministrija paredz jaunajā Administratīvo pārkāpumu procesa likumā atstāt tikai divus pamatsoda veidus: naudas sodu un brīdinājumu. TM skaidro, ka administratīvo sodu sistēmā ir jābūt kādam salīdzinoši mazāk bargam sodam, jo personai, kura pārkāpumu ir izdarījusi pirmo reizi, ir jābūt iespējai vispirms tikt brīdinātai.

Pievieno komentāru

Kriminālziņas