Pirms kūlas sezonas atgādina par risku un atbildību

Viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā ir pavasaris, kad ik dienas tiek reģistrēts liels daudzums kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas. Cilvēki gūst apdegumus vai pat iet bojā. Kā liecina statistika, kūlas ugunsgrēki sākas tajā brīdī, kad sniegs ir nokusis un jaunā zāle ir pāraugusi kūlu.

Kūla tiek dedzināta ne vien laukos, bet arī pilsētu teritorijās. Lai gan, salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas zemes platības, šie ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve ir daudz blīvāka. Ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.

Pērnās zāles dedzināšana kļuvusi īpaši aktuāla pēdējos desmit gados zemes īpašumtiesību nesakārtotības, nekonsekventās lauksaimniecības politikas un nelabvēlīgās sociālekonomiskās situācijas dēļ. Sausās zāles degšana nesakoptās ceļmalās un dzelzceļu tuvumā dūmu un miglas dēļ bīstami apdraud ceļu satiksmes dalībniekus. Kūlas ugunsgrēki nereti pāriet pamežā un mežā, kur to dzēšana ir ļoti apgrūtināta.  

Pērn Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir dzēsis gandrīz divreiz vairāk kūlas ugunsgrēku nekā 2008. gadā. 2008. gadā bija reģistrēti 1093 ugunsgrēki, bet 2009. gadā – 1981 ugunsgrēks. Ugunsgrēkos, kuri sākās kā kūlas dedzināšana, 2009. gadā tika nopostītas 109 ēkas, bet 2008. gadā – 11 ēkas. Tikai Liepājas pilsētā vien bija 114 izbraukumi uz kūlas dzēšanu.

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumu" prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Ugunsdrošības noteikumu 3. punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Savukārt 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degt spējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Noteikumu 21. punkts nosaka, ka zemes īpašnieks veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.pantu par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem. Un 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simts latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem. Par kūlas dedzināšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimts līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm. 

Pievieno komentāru

Kriminālziņas