Valentīndiena – diena mīlētājiem un mīlestībai

Kad lielveikalos plaukti pilni ar šokolādēm sirsniņiepakojumā un dažādiem sīkumiem sirsniņu formā, tad skaidrs, ka drīz būs Valentīndiena. Patīk tas mums vai ne, bet izskatās, ka šie svētki pie mums ir uz palikšanu. Lai gan saukti par Mīlestības svētkiem, tie vairāk pievēršas vienai mīlestības izpausmei – romantiskām jūtām starp vīrieti un sievieti (vai arī starp viendzimuma pāriem).
Šajā dienā apdāvinām mīļoto cilvēku, skatāmies romantiskas filmas, piemēram, nemirstīgo “Titāniku”, ejam uz randiņu ar mīļoto vai arī, ja neesam attiecībās, tad šo dienu izmantojam, lai meklētu iepazīšanos.

Leģendām apvīts svētais
Nav slikti, ka ir diena, kad pārim pastiprināti izrādīt uzmanību vienam pret otru (tas gan būtu jādara katru dienu). Tajā pašā laikā cilvēki, kuri šobrīd ir vieni, īpaši, ja tikko zaudējuši savu otro pusi, šajā dienā var sajusties vientuļi un nodoties depresīvām domām. Lai tā nenotiktu, būtu ieteicams padomāt par pasākumiem, aktivitātēm šajā dienā arī cilvēkiem bez otrās puses.
Tradicionāli svētku vēsturi saista ar svēto Valentīnu. Nostāstiem apvītu vīru, kurš dzīvojis Senajā Romā un pretēji imperatora pavēlei nelaulāt cilvēkus, lai neatrautu vīriešus no došanās karagājienos, savienojis mīlošus cilvēkus. Nav īsti zināms, cik patiesa ir šī leģenda. Ja viņš laulāja slepus, tad jau tādai laulībai tik un tā nebūtu likumīga spēka un līdz ar to jēgas.
Daudz ticamāka versija ir par to, ka Valentīndienas pirmsākumi meklējami seno romiešu Luperkāliju festivālos, ar kuriem tika atzīmēta pavasara tuvošanās. Tajos tika veikti dažādi rituāli auglības veicināšanai. Viena no svētku tradīcijām bija vīriešu un sieviešu salikšana pa pāriem ar loterijas palīdzību. Romas jaunavas uz zīmītes uzrakstīja savu vārdu un iemeta lielā urnā. Pilsētas neprecētie vīrieši izvilka pa vienai, tādējādi iegūstot sev pāri nākamajam gadam. Daļa no nejauši saliktajiem pāriem vēlāk arī apprecējušies. Pāvests Gelasijs I paziņoja, ka šāds rituāls ir pretrunā kristietībai, un to aizliedza. Lai cilvēkus atradinātu no pagāniskā festivāla svinēšanas, pāvests mūsu ēras 498. gadā 14. februāri pasludināja par Svētā Valentīna dienu. Līdz 1969. gadam tie bija Katoļu baznīcas atzīti svētki, taču pāvests Pāvils VI izsvītroja tos no liturģiskā kalendāra un svēto Valentīnu – no svēto saraksta, jo par šī vīra dzīves gaitām trūka ticamu un pierādāmu liecību. Vēsturē klīst leģendas par vairākiem svētajiem Valentīniem.

Kartītes, ziedi un šokolāde
Viena no stabilākajām Valentīndienas tradīcijām ir apsveikuma kartīšu sūtīšana/dāvināšana mīļotajam cilvēkam. Šīs tradīcijas pirmsākumi meklējami jau 14. gadsimtā. Mūsdienās, saskaņā ar atklātnīšu ražotāja “Hallmark” datiem, 85% Valentīndienas kartīšu iegādājas sievietes. Noiets (apmēram 145 miljoni kartīšu visā industrijā kopumā) padara Valentīndienu par otru nozīmīgāko dienu gadā aiz Ziemassvētkiem. Tieši Valentīndienas pasta tradīcija skolā bija viens no iemesliem, kāpēc šī diena pamazām kļuva populāra arī Latvijā.
20. gadsimta otrajā pusē pasaulē atklātnīšu sūtīšanas tradīciju papildināja dāvanu pasniegšana, un mūsdienās par tradicionālām tiek uzskatītas sarkanas rozes, šokolādes konfektes sirdsveida kastē un dārglietas. Savā uzņēmumā pirmo kastīti ar šokolādēm dāvināšanai Valentīndienā 19. gadsimta beigās radīja slavenais kakao un šokolādes rūpnieks Ričards Kedberijs. Mūsdienās ASV šokolāde veido 75% no visa Valentīndienā pārdotā saldumu apjoma. Ne velti 15. februāri atzīmē kā lētās šokolādes dienu, kad veikalos ir lielas atlaides šokolādei un citiem saldumiem.
Latvijā pagaidām nav savu Valentīndienas svinēšanas tradīciju, pārsvarā visas svētku iezīmes ir aizgūtas no Rietumeiropas un ASV.

Topā – romantiskas filmas
Pērn, veicot anonīmu aptauju internetā, tika noskaidrots, ka Latvijā Valentīndienu nesvin vairāk par pusi no aptaujātajiem iedzīvotājiem. 16,7% apgalvo, ka svin Valentīndienu. Pārējie svin dažreiz vai svinētu, ja tā nebūtu darbdiena, veic ar šo dienu saistītas darbības, bet nesauc to par svinēšanu.
Savu otro pusīti apdāvina 44,4% aptaujāto. Kā labākā Valentīndienas dāvana tiek nosaukti ziedi, šokolāde un citi saldumi, biļete uz koncertu, restorāna apmeklējums, mutisks mīlestības apliecinājums. Galvenais šajā dienā ir būšana kopā divatā, vislabāk skatoties kādu romantisku filmu, gatavojot ēst vai ejot kaut kur ārpus mājas.
Neatņemama šo svētku sastāvdaļa vismaz daļai Latvijā dzīvojošo cilvēku ir filmas “Titāniks” skatīšanās. Filma uzņemta 1997. gadā, tās režisors ir Džeimss Kamerons. Galvenās lomas tēlo tobrīd jaunais Leonardo di Kaprio un Keita Vinsleta, kuriem šī filma atnesa pasaules slavu. “Titāniks” bija pasaules ienesīgākā filma līdz brīdim, kad tas pats režisors 2010. gadā uzņēma filmu “Avatars”. Filma saņēmusi 11 Kinoakadēmijas balvas.
Ja tomēr “Titāniks” jums jau ir apnicis, te būs saraksts ar citām filmām Valentīndienas vakaram: “P.S. I Love You” (“P.S. Es tevi mīlu”), “The Notebook” (“Atmiņu klade”), “The Holiday” (“Brīvdienas”), “10 Things That I Hate About You” (“Spītnieces savaldīšana”), “The Lake House” (“Māja uz ezera”), “Ezera sonāte”, “The Phantom of the Opera” (“Operas spoks”), “If Only” (“Ja vien”), “A Thousand Words” (“Tūkstoš vārdu”), “Me Before You” (“Pirms atkal tiksimies”).

Raksts no "Kursas Laika" arhīva

Pievieno komentāru

Izklaide