Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Spēlīte telefonā – azartspēles mazā māsa

Pēdējo gadu laikā arvien biežāk vārdu salikums “azartspēļu atkarība” sāk asociēties arī ar pamatskolas vecuma bērnu, kurš, sakumpis zem skolas somas svara, no rīta sabiedriskajā transportā aizrautīgi sagrupē dažādu krāsu “dārgakmeņus” telefonā. Jo­projām daudziem pieaugušajiem diemžēl neizdodas laikus pamanīt brīdi, kad bērns pārkāpj robežu un kļūst par spēļatkarīgo.

Aizraujas pusaudža gados
“Daudzi vecāki joprojām turpina sevi mānīt, sakot, ka spēlīšu spēlēšana telefonā ir nevainīgs pasākums. Sak, lai labāk spēlē mājās, acu priekšā, nekā kaut kur dzer vai smēķē kopā ar draugiem. Taču pasaules pieredze rāda, ka apmēram trešā daļa pieaugušo spēlmaņu, kuri pašu spēkiem nespēj uzveikt atkarību un meklē speciālistu palīdzību, ir sākuši aizrauties ar spēlēm jau 11–17 gadu vecumā,” stāsta Dace Caica, biedrības “Esi brīvs” vadītāja un sociālās iniciatīvas “Spēles brīvība” eksperte.
Līdz 15 gadu vecumam vairums bērnu ir izmēģinājuši kādu azartspēli, izdarot naudas likmi. Lielākoties tās ir kāršu spēles datorā un dalība momentloterijās. Internetā un telefonā bērni var samērā brīvi piekļūt dažādām spēļu vietnēm krietni pirms pilngadības sasniegšanas.

Nespēj izturēt garlaicību
Svarīgs ir vecāku piemērs. Bērni apzināti vai neapzināti atdarina vecākus. Ja pieaugušie nespēlē, arī bērni pēc tā tieksies mazāk. Un otrādi – ja vecāki spēlē, tas ir viens no būtiskākajiem riska faktoriem, ka arī bērni ar to aizrausies. Viens no galvenajiem pārmērīgas aizraušanās ar spēlītēm cēloņiem ir garlaicība, ko mūsdienu bērni diemžēl nevēlas piedzīvot un nespēj izturēt. Ieteicams kopīgi meklēt veidus, kā interesanti un saturīgi pavadīt laiku, atrodot hobiju, kas bērnu patiesi aizrauj, un palīdzot pilnveidot prasmes šajā vaļaspriekā.
Sauciet spēlēšanu īstajā vārdā – par atkarību – un sarunās ierādiet tai atbilstošo vietu blakus citām atkarībām! Stāstiet, kā atkarība no azartspēlēm var ietekmēt bērna nākotni: cietīs psiholoģiskā veselība, sekmes mācībās, attiecības ar draugiem, bet vēlāk – arī izredzes izveidot veiksmīgu karjeru un nodrošināt sev pilnvērtīgu dzīvi.

Atpazīt pazīmes
Par spēļu atkarību var liecināt miega problēmas, nogurums, pazemināta enerģija, svārstīgs garastāvoklis, aizkaitināmība, sevišķi tad, kad bērns nespēlē, bet dara ko citu, kā arī atzīmju pasliktināšanās skolā, norobežošanās no draugiem un sabiedriskiem pasākumiem, spēlēšanas fakta slēpšana. Iespējams, bērnam pēkšņi visu laiku trūkst naudas.
Atkarība paaugstina risku, ka arī pieaugot cilvēks būs ar noslieci uz atkarībām, depresijām. Otrkārt, tas var raisīt uzvedības problēmas jau tagad – antisociālu uzvedību, skolas kavēšanu, sekmju pazemināšanos vai problēmas attiecībās ar vienaudžiem.
“Ja nezināt, kā uzsākt atklātu sarunu ar bērnu vai jums nepieciešams atbalsts, vērsieties pēc palīdzības pie speciālistiem, zvaniet uz konsultāciju atbalsta tālruni un pastāstiet par savām bažām!” aicina D. Caica.

Kā runāt par atkarību?
Centieties radīt gaisotni, kurā bērns sarunas laikā var jums uzticēties! Klausieties, ne tikai runājiet, nekliedziet, nezaudējiet savaldību, bet mēģiniet palūkoties uz situāciju sava bērna acīm – kā jūs līdzīgos apstākļos gribētu, lai ar jums runā?
Izvēlieties piemērotu laiku un vietu, lai bērns nejustos kā pratināšanā! Ieklausieties savā atvasē, pat ja atbildes jums nav patīkamas! Stāstiet par to, kā jūtaties, nevainojot un nenosodot viņu! Runājiet par to, kā tas var ietekmēt viņa tālāko dzīvi, veselību, attiecības! Palīdziet bērnam saprast, ka pārmērīga spēlēšana nerisina problēmas, bet gan tās rada!
Ierobežojiet pieeju internetam vai bloķējiet konkrētas lapas, vienojieties, ka ģimenē telefoni un datori netiks lietoti guļamistabās un pie ēdamgalda, nosakiet lietošanas laika limitu un paši ievērojiet savus noteikumus!

Raksts no "Kursas Laika" arhīva!

Pievieno komentāru

Izklaide