Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pašrocīgi nosakot sev diagnozi, ka, iespējams, kājām un nagiem ir sēnīte, lietojot sēnītei paredzētos medikamentus, var nošaut greizi

Pēdu vai nagu sēnīte ir infekcijas slimības, kas pašas no sevis nepāries, uzsver pēdu aprūpes speciālisti jeb podologi, kā arī citi medicīnas speciālisti. Nepatīkama kaite, no kuras grūti tikt vaļā, zina teikt ne viens vien šo slimību piedzīvojušais. Ilgstoša niezēšana, kas kļūst par sūrstēšanu, un sāpīga pēdu āda var liecināt par sēnītes klātbūtni, taču ne vienmēr. Atsevišķos gadījumos tas var liecināt par kādu alerģisku reakciju, tādēļ ir svarīgi jau pie pirmajām pazīmēm doties pie dermatologa vai podologa.

Vēršas plašumā
“Pastāv divu veidu sēnītes, kas saistītas ar kājām – pēdu ādas sēnīte un nagu sēnīte. Izsaucējs saslimšanai ir viens un tas pats,” norāda podoloģe Mārīte Saulīte. Pēdu sēnīti jeb mikozi izraisa patogēnā sēne, kas bojā ādas raga kārtu un var izraisīt iekaisumu ādas dziļākajos slāņos, bet nagu sēnīti var izraisīt vēl citi blakusfaktori – naga traumas, ilgstoši valkāti slēgti apavi.
Ja nav ar sēnīti slima pēdu āda, tad arī nagiem sēnīte būs retāka parādība. Ja sēnīte ir tikai nagos, tad tai par pamatu sēnītes izraisītās slimības anamnēzē ir kāda nagu trauma, kur iekļuvušas sēnītes baktērijas, norāda mediķi. Sēnītei sākuma stadijā pēdu ādā pazīmes ir nieze, plaisas un ādas lobīšanās starp pirkstiem, visbiežāk starp piekto kāju pirkstu un uz tiem. Smagākos gadījumos sēnīte ir biezpienveida aplikuma izskatā ar skābenu smaku. Blakus plaisām var veidoties sīki, sārti pūslīši, pildīti ar dzidru, duļķainu vai strutainu šķidrumu, kuru veidotā raga kārta šķidruma uzsūkšanās gadījumā nolobās. Sēnīti neārstējot, cieš arī papēži, iekaist pēdu sānu malas.
Savukārt, ja sēnīte ir skārusi nagu, tas ir kļuvis biezāks, ieguvis dzeltenīgu nokrāsu, nav spožs, sēnītes skartajās vietās nepieguļ pirkstam. Nagu bojāšanās notiek no to brīvās malas un stūrīšiem. Vēlākajās stadijās, neārstējot sēnītes sākotnējo stadiju, nags paliek tumšāk dzeltens, pat kļūst zaļgans, sāk šķelties un drupt.

Nepārspīlēt ar higiēnu
Saskarties ar sēnītes sporām cilvēks var, ne tikai valkājot svešus apavus un zeķes. Bieži kurpes līdzi komplektā ar sēnīti iegādājas lietoto apģērbu veikalos. Tāpat ar sēnīti var sastapties atklātās ūdenstilpnēs, publiskās atpūtas vietās, kur jāstaigā plikām pēdām, kā, piemēram, publiskajā baseinā, pirtīs. Sēnīšu izraisošajiem mikroorganismiem patīk siltas un mitras vietas. Nav izslēgta iespējamība, ka ar sēnīti cilvēks inficējies skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietās, piemēram, veicot pedikīru, masāžu, jo nav tikuši ievēroti pareizi salona higiēnas nodrošināšanas noteikumi. Sēnīte ādā var iekļūt arī caur brūcēm, kā arī ilgstošā kontaktā ar sēnītes nēsātāju.
“Pēdu āda ir stipra aizsargbarjera, ja vien, protams, cilvēkam nav vēl kādas citas saslimšanas, kas var ietekmēt pēdu, pirkstu, nagu veselības stāvokli, piemēram, cukura diabēts,” skaidro speciāliste.
Kāju sēnīti, īpaši vasarā, var iegūt, ja pārmērīgi tiek ievērota higiēna, kāju pēdas bieži mazgājot ar dezinficējošām ziepēm, antiseptiskiem līdzekļiem, domājot, ka tas palīdzēs izvairīties no sēnītēm. Tādā veidā tiek nomazgāts nost ādas aizsargslānis, kas pasargā no infekciju izraisītājiem, uzsver M. Saulīte, vienlaikus bilstot, ka kāju higiēna ir svarīgs priekšnosacījums, lai neiedzīvotos sēnīšu slimībās. “Taču tai jābūt saprātīgai,” iesaka podoloģe. Svarīgākais ir ievērot, lai kājās ilgstoši nebūtu mitri apavi, lai būtu sausas pirkstu starpas – tas ir, neradīt patīkamu vidi un dzīves apstākļus mikroorganismiem. “Sporta kedas un dārza apavi krokši kā ikdienas apavi noteikti nebūs piemērotas kurpes vasaras laikam,” bilst M. Saulīte. Aptaujātie ģimenes ārsti arī piebilst, ka sēnīte var radīt sāpes pirkstos un dedzināšanu pēdās, piemēram, valkājot apavus ar slēgtu purngalu.


Uzmanīgi ar līdzekļiem!
“Aptiekās plašā klāstā ir nopērkami bezrecepšu antimikotiskie līdzekļi, kas paredzēti sēnītes ārstēšanai, taču ar tiem jābūt uzmanīgiem,” brīdina podoloģe. Pašrocīgi nosakot sev diagnozi, ka, iespējams, kājām un nagiem ir sēnīte, lietojot sēnītei paredzētos medikamentus, var nošaut greizi. Jāņem vērā, ka pretsēnīšu preparāti, ziedes ir stipri medikamenti. “Pirmkārt, niezēšana var būt rādītājs, ka cilvēkam ir alerģija pret apavu vai zeķu materiāliem, diegiem, kādu tajos iestrādātu krāsvielu. Otrkārt, ja cilvēkam sēnīte nav iepriekš bijusi, bet pēc kāda laika tomēr nākas ar šo kaiti inficēties, ja būs lietoti kādi pretsēnīšu medikamenti nevietā, slimība grūti pakļausies ārstēšanai. Tādos gadījumos analīzēs sēnīte var pat neuzrādīties,” saka mediķe.
Vēršoties pie speciālista, kurš pateiks, vai tā ir sēnīte vai ne, izrakstīs lietojamos medikamentus, pēdu ādas sēnīti var izārstēt vidēji trīs nedēļu laikā. Nagu sēnītei gan esot nepieciešama cita veida ārstēšana. “Tur nepieciešama kombinēta terapija, konsultējoties ar speciālistu. Tā var ieilgt pat gadu,” papildina M. Saulīte. Svarīgi ir pie pašām pirmajām aizdomām un simptomiem meklēt medicīnas speciālistu palīdzību, lai pēc iespējas ātrāk novērtētu un novērstu sēnīti jau sākotnējās stadijās. Sēnītes klātesamību var noteikt, veicot analīzes – uzsējumus.

Raksts no "Kursas Laika" arhīva

Pievieno komentāru

Izklaide