Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Internetu pāršalc sensacionāli profesora Anatolija Danilāna apgalvojumi par veselību. Vai varam uzreiz ticēt?

Ar mēru lietots alkohols pagarina mūžu un pasargā no aknu cirozes, īpaši sirds un asinsvadu saslimšanām. Tas ir viens no gastroenterologa profesora Anatolija Danilāna apgalvojumiem, kas pagājušajā nedēļā aplidoja vairākus ziņu portālus. Arī iepriekš ārsts dalījies ar līdzīgiem sensacionāliem paziņojumiem, kas apgāž iepriekš plaši izplatītus mītus. Ir cilvēki, kuri tos uzskata par panaceju turpmākai dzīvei, tomēr – cik tie ir ticami?

Gastroenterologs A. Danilāns vit­amīnu un uztura bagātinātāju lietošanu uzskata par lieku naudas patēriņu. Cilvēkam, kurš ir vesels un lieto pilnvērtīgu uzturu, tie nav nepieciešami. “Ir pat pētījumi, kuri parāda, ka cilvēki ātrāk nomirst, ja pavasaros vitamīnu kursus ņem, antioksidantu kursus."

Profesora A. Danilāna viedokli par vitamīnu kursiem nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, saka fizioterapeits un kineziologs Kaspars Čaunāns. Viņš ir viens no tiem mediķiem, kurš daudzu vainu ārstēšanā iesaka tieši dažādus uztura bagātinātājus. “Visa pamatā tomēr ir veselīgs dzīvesveids – kustības, normāla ēšana, normāls dzīvesritms, atpūta. Ja sākam grēkot, iespējams, ir nepieciešams kaut ko uzņemt papildus.”

“Kafija pēdējā laikā ir zinātnieku reabilitēta un atzīta veselīgāka par tēju. Nav nekādas vainas arī šķīstošajai kafijai,” apgalvo A. Danilāns. Šo izteikumu personīgi pārbaudījis kardiologs Valters Stirna, atrodot attiecīgo pētījumu. “Tiešām tā ir, ka tie cilvēki, kas lieto četras krūzītes kafijas dienā, dzīvo ilgāk. Bet tas, vai paplašina asinsvadus, ir ļoti nosacīti. Tas nav vienkāršs jautājums. Kopumā – nekas no profesora teiktā nav nepatiesība, taču ne arī visa patiesība. Tas izrauts no konteksta.

Tas pats attiecas uz izteikumiem par alkohola lietošanu. Nevar teikt, ka tā nav taisnība, bet, vai to vajag reklamēt publiski, neesmu pārliecināts. Cilvēki to mēdz pārprast. Katrs tomēr uztveram informāciju tā, kā gribam, sevišķi, ja tas pateikts neviennozīmīgi,” teic V. Stirna.
 
Plašāk lasiet "Kursas Laika" 7. februāra numurā!

Pievieno komentāru

Izklaide