Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ārsti atgādina - arī siltā ziemā jāuzmanās no apsaldējumiem

Gada pēdējās brīvdienas vairums iedzīvotāju izvēlēsies pavadīt pie dabas, tomēr, uzturoties ārā, ir svarīgi rūpēties par ķermeņa siltumu, lai nenāktos jauno gadu sagaidīt kādā ārstniecības iestādē. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas apdegumu centra vadītājs Sergejs Smirnovs atgādina, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos apsaldējumus var gūt arī plusa grādu temperatūrā.

Tādēļ īpaši svarīgi ir aut nespiedošus apavus. Tāpat svarīgi vilkt cepuri, vēlams arī vilnas zeķes un dūraiņus, jo arī viedtālruņu izmantošana aukstā laikā bez cimdiem var beigties ar smagiem apsaldējumiem. Ja tomēr rodas aizdomas par iespējamu apsaldēšanos, jārīkojas nekavējoties, informē Latvijas Sabiedriskie mediji. 

Ja sāk nejust pirkstus vai kājas, svarīgi ir nokļūt siltā telpā uzsver apdegumu centra vadītājs. "Ja ir aizdomas, ka jūsu draugs vai biedrs īsti neapzinās, ka jau varētu būt apsaldējies, tad obligāti ir jāpalīdz pārvietoties uz siltu telpu," ar nepieciešamo rīcību iepazīstina Smirnovs.

Ja ķermenis ir vienkārši atdzisis, ir drebuļi, tad labi palīdz silta vanna, bet, ja cilvēks nejūt rokas vai kājas, ārsts iesaka pēc nonākšanas siltumā vispirms izmantot vēsāku - apmēram 17-18 grādu - ūdeni. Ūdens temperatūru tad pakāpeniski paaugstina līdz 38 grādiem, bet strauji to darīt nedrīkst.

Ja pēc sildīšanas kāda no ūdens izvilkta ķermeņa daļa varētu būt mainījusi krāsu un kļuvusi tumšāka, tad obligāti un ļoti ātri jāmeklē ārsta palīdzība, uzsver Smirnovs. 

Pievieno komentāru

Izklaide