Aptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju pandēmijas laikā iekrituši emocionālās ēšanas slazdā, visbiežāk – jauni cilvēki

Kopš pandēmijas sākuma liela daļa Latvijas iedzīvotāju piedzīvojuši satraukumu un stresu, kas mudinājis sākt vai turpināt ēst pat tad, ja nav justs izsalkums, liecina Apotheka un Norstat veiktā aptauja. No tiem vēl trešdaļa (34 %) pēc tam izjutuši kauna sajūtu, kas var būt viens no pirmajiem signāliem, ka cilvēkam varētu būt nosliece uz emocionālo ēšanu, informē Apotheka komunikācijas vadītāja Inga Supe.

Visbiežāk šādas epizodes, kad šķīvja saturu un daudzumu kontrolē emocijas, piedzīvojušas sievietes (46 %), nedaudz retāk – katrs trešais jeb 34 % vīriešu. Arī kauna sajūtu pēc pieēšanās vai pārēšanās vairāk piedzīvojušas sievietes (39 %) nekā vīrieši (28 %). Covid-19 ierobežojumu laikā emocionālās ēšanas riskam visvairāk sevi pakļāvuši jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem (55 %), bet vismazāk – seniori (22 %).

“Lai arī par emocionālo ēšanu kā medicīnisku stāvokli runā salīdzinoši nesen, šī problēma skar arvien vairāk cilvēku visā pasaulē – un nav nozīmes cilvēka dzimumam, vecumam vai ķermeņa uzbūvei. Emocionālās ēšanas slazdā var iekrist jebkurš, un Covid-19 izplatība un ieviestie ierobežojumi pandēmijas pārvarēšanai izraisa virkni negatīvu emociju, kas risku tikai palielina. Šādās situācijās cilvēki mēdz instinktīvi sākt krāt rezerves, baidoties, ka vienā brīdī pārtika var nebūt pieejama. Lai arī pašu pandēmiju cilvēki neuzskata par dzīvībai ļoti bīstamu, ierobežojumi ķermenim un zemapziņai liek to tā uztvert. Par izsalkumu cilvēka ķermenī atbild tā saucamais bada gēns, un esošie apstākļi var to aktivizēt, radot vēlmi vairāk ēst. Turklāt bada gēns nomāc sāta sajūtu, kā rezultātā cilvēks apēd vairāk un nejūt brīdi, kad apstāties,” stāsta sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga.

Pētījums rāda, ka visbiežāk emocijas “apēst” centušies studenti (62 %), bezdarbnieki (55 %), mājsaimnieces (54 %), kā arī pakalpojumu un tirdzniecības sniedzēji (48 %) un 47 % pašnodarbināto. Nereti tieši šos iedzīvotājus pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi skāruši vistiešāk – neziņa par mācībām, darbu, sastapšanās ar agresiju darba vietā, uztraukumi par finansēm vai papildu rūpes par ģimeni.
“Visas šīs emocijas noved pie stresa, kad cilvēki mēdz ķerties pie ēšanas, kas piedāvā īslaicīgu atvieglojumu. Tas saistīts ar to, ka daži pārtikas produkti palīdz ķermenim ražot tādus hormonus kā serotonīnu, kas ir zināmākais laimes hormons, un dopamīnu, kas izraisa apmierinājumu un liek cilvēkam justies motivētam. Tāpēc arī īsu brīdi pēc nekontrolētas ēšanas epizodes cilvēks jutīsies  priecīgs, labā garastāvoklī un ar sevi apmierināts. Tomēr jau pavisam drīz ieslēdzas nākamā fāze – cilvēks izjūt kaunu, vainas apziņu – un aplis sākas no gala. Protams, ir medikamenti apetītes mazināšanai vai organisma attīrīšanai, tomēr vispirms ieteicams atzīt problēmu un tikai pēc tam ķerties pie piemērotākā risinājuma meklējumiem,” papildina Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
 
Nekontrolēta ēšana = atkarība 
Sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga skaidro, ka arī ēdiens var veidot atkarību, turklāt kopā ar apreibinošām vielām tas tiek klasificēts kā viena no bīstamākajām atkarību veicinošām vielām. Bīstami tāpēc, ka ēdienu – atšķirībā no alkohola vai cigaretēm – nevar nelietot. Visbiežāk cilvēki ar ēšanas palīdzību cenšas iegūt jaunas emocijas, iespaidus – īpaši šobrīd, kad socializēšanās, iepirkšanās, ceļošana un citas nodarbes ir ierobežotas – veidojas spriedze un izsalkums pēc jaunām sajūtām. Otrs izplatītākais iemesls nekontrolētai ēšanai ir garlaicība, kas arī ievērojami pieaugusi pandēmijas laikā. Daudzi ir ierobežoti arī savās ikdienas nodarbēs – darbs cilvēkam ir vajadzība, kas palīdz justies noderīgam un, ja šī vajadzība netiek nodrošināta, tas nereti tiek aizstāts ar destruktīvu rīcību, arī ēšanu.

Kā mazināt kāri pēc ēdiena stresa situācijās?
“Ja cilvēks pieķēris sevi nekontrolēti ēdot, īpaši – ja vairākkārt, tad primāri jāatbild pašam sev uz jautājumu – kāda vajadzība tajā brīdī tiek ierobežota un aizvietota ar ēšanu. Pēc tam jau var meklēt nodarbes konkrētās vajadzības aizvietošanai, piemēram, ar grāmatas lasīšanu, fiziskām aktivitātēm, pastaigām dabā vai pirti. Vienlaikus jābūt pacietīgam – nelikt sev justies vainīgam un nepārmest, ja pie šā brīža apstākļiem neizdodas uzreiz koncentrēties citām nodarbēm. Esmu novērojusi situācijas, kad cilvēki, strādājot attālināti, nereti sūdzas, ka nejūtas kā darbā, un tas ir vēl viens iemesls nekontrolētai ēšanai. Šādos gadījumos iesaku darba dienu organizēt iespējami pietuvināti biroja režīmam – iekārtot darba vietu pie galda, saģērbties darba drēbēs, kā arī pirms un pēc darba dienas vismaz uz desmit minūtēm iziet pastaigāties. Savukārt, ja ierobežojumu laikā ir saasinājusies kāda psiholoģiska problēma, ko cilvēks mēģina atrisināt ar ēdiena palīdzību, tad noteikti ir jāmeklē speciālista palīdzība – psihoterapeita vai psihologa,” saka speciāliste Ineta Vanaga. 

Tiem, kam šobrīd nav iespēju vērsties pie profesionāļa, ieteicams mājas apstākļos praktizēt apzinātību – prāta nomierināšanai sākotnēji pilnībā pietiks ar 10–15 minūtēm dienā, kuru laikā nodoties meditācijai un koncentrēties uz savu elpošanu.
*Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju Norstat, laika posmā no 5. līdz 13. janvārim, aptaujājot 1010 respondentus.

Pievieno komentāru

Izklaide