“Apaļš, kā pūpols, vesels, kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!” , kurš pašā Lielās dienas rīta agrumā saņēmis pērienu ar kārkla vicīti vai kadiķa zariņu un šādiem vēlējuma vārdiem – būs stiprs un možs visu vasaru, vēsta ticējums.
Nelielais interesentu pulciņš, kas pirmdienas rītā pulcējās jūras krastā pie Ziemupes, nomazgāja mutes tekošā ūdenī un izdziedāja spēka dziesmas, vēlot veselību, veiksmi un Dievpalīgu saviem tuvajiem un pašiem sev.
Svinēt pavasara atnākšanu pēc latviskās dzīvesziņas tradīcijām aicināja Ziemupes folkloras kopa.
Tie, kuri vēlējās – atbrauca.
Pēc senču kalendāra Lielā diena jeb Lieldienas iezīmē pavasara punktu, un tās iznāk devītajā (piecdienu) nedēļā pēc Meteņiem. Šajā gadā astronomiskais pavasaris iestājās 21. martā, tūlīt pēc pusnakts, pulksten 1 un 21 minūtē.
Lielā diena ir Saules svētki, kas simbolizē gaismas un dzīvības uzvaru pār tumsu un nāvi, kad ziemas tumšie spēki atkāpjas, dodot vietu gaismai un siltumam, atgriežot zemei un augiem dzīvību.
Pēc latviskās tradīcijās Lielā diena iezīmēja pavasara punktu, kad diena kļūst liela, tātad garāka par nakti. Šajā rītā saulei lecot un rietot, tās ēna iet pa vienu līniju virzienā rietumi –austrumi. Šo līniju sauc par Saules taku un dabā to iezīmē Lieldienu rītā pret sauli tekošs strauts. Latvieši izsenis šāda veida strauta ūdenim piedēvējuši maģisku, veselību un skaistumu vairojošu spēku.
Lielajā dienā daudz rituālu darbību veicams, lai nākamais periods būtu saskaņā ar dabas ritiem vadīts. Viena no galvenajām izdarībām Lieldienās saistās ar šūpolēm.
Pievieno komentāru