Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Izslaukumu ietekmē arī tesmeņa augstums un kāju slaidums

Gotiņa ir kā smalks mehānisms, kura detaļas pareizi kopjot un uzlabojot, saimnieks var gūt sev maksimālu labumu. Viens no ganāmpulka uzlabošanas veidiem – individuāls apsēklošanas plāns.

“Eju laikam līdzi,” teic Vērgales pagasta lauksaimniece Anita Miltiņa, vēloties uzzināt informāciju par jauniem buļļiem, ar ko sēklot aprūpējamās 25 slaucamās govis. “Mani interesē buļļi ar jaunām īpašībām, ar kurām var ielabot ganāmpulku.”

Piedāvājums ir bagātīgs
Informāciju par tiem sanāksmē Durbes kultūras namā interesentiem sniedza AS “Kurzemes CMAS” valdes priekšsēdētājs Gatis Kaķis. “Cilvēki ir ļoti zināt griboši,” lopkopju aktivitāti raksturo ciltsdarba konsultante, dzīvnieku vērtēšanas eksperte piena šķirņu govkopībā Enda Bartuševica.
“Kurzemes CMAS” centrs atrodas Tukuma rajona Jaunpilī, tā nodaļas jeb spermas izdales punkti ir Grobiņā, Bauskā, Kandavā, Kuldīgā. G. Kaķis pastāsta, ka stacija pārsvarā nodarbojas ar vaislas buļļu un kuiļu spermas ražošanu un tirdzniecību un nedaudz ar graudkopību un sporta zirgu audzēšanu. Reizi gadā stacijas pārstāvji izbraucot pa apkalpes rajoniem, prezentējot jaunākos piedāvājumus.
G. Kaķis pastāsta, ka ir iezīmējusies ļoti skaidra tendence – lopkopji arvien vairāk pērk importa bioproduktu. 2006. gadā tā īpatsvars bijis aptuveni 20, bet pērn – aptuveni 30 procentu. “Kurzemes CMAS” pārsvarā tirgojot Kanādas, Šveices, Nīderlandes firmu ražoto spermu. “Cilvēks grib labāku mantu un ir spējīgs maksāt par augstāku kvalitāti,” secina G. Kaķis. Tas gan nenozīmējot, ka no Latvijas buļļiem iegūtā ir sliktākas kvalitātes. Taču ārzemēs esot lielāka buļļu izvēle, spermas piedāvājums varbūt esot pat nedaudz par lielu, jo cilvēkiem grūtāk orientēties.

Raugās ar perspektīvu
Pēc statistikas datiem, Latvijā populārākās esot sarkanās šķirnes, taču ar katru gadu pieaugot tendence izvēlēties melnraibās. Tās esot raksturīgas tieši Kurzemē – 40 procentu no pārdotā bioprodukta. Aptuveni 10 procentu esot gaļas šķirņu, 45 procenti – dažādu sarkano šķirņu buļļu sperma. Pārējos piecus procentus veidojot ‘Latvijas brūnā’, ‘Zilā’.
G. Kaķis vērtē, ka kopumā govju skaits valstī samazinās – pērn par aptuveni 20 tūkstošiem, un tāda tendence esot katru gadu. “Tas nozīmē, ka beidz pastāvēt dažu govju saimniecības, bet lielie saimnieki nespēj pieaudzēt tik daudz klāt,” spriež G. Kaķis. Arī piena kvotas radot ierobežojumu ganāmpulka paplašināšanai. Taču nozares apdraudējums tas neesot, jo izslaukumi kāpj.
“Izvēle ir, tāpēc cilvēkiem jāzina, ko viņi īsti grib – vairāk piena, lielāku olbaltuma procentu tajā, labāku govs eksterjeru,” norāda G. Kaķis.
Saimnieki kļūstot arvien zinošāki, tehniķi nevarot ierasties “ar vienu diviem buļļiem bundulī”. Precīzāk liekot strādāt arī ganāmpulkiem izstrādātie individuālie sēklošanas plāni. E. Bartuševica pastāsta, ka tos viņai pasūta daudzi lopkopji. Šķirņu izvēle, piena cena rosinot viņus uz savu nozari skatīties ar perspektīvu.
A. Miltiņa atzīst, ka zootehniķes izglītība viņai dod izpratni par saderību, kādu ganāmpulkā no mātes un tēva var piemeklēt meitām: “Tas viennozīmīgi ir ļoti svarīgi. Ja, piemēram, mātei nav labas kājas vai tesmenis, piemeklēju bulli, kas meitai to varētu uzlabot.”

Tehniķi var konkurēt
Eksterjers ir svarīgs, pievienojas konsultante. Piemēram, tesmenim var būt grūtības uzlikt slaukšanas aparātu, bet kāju vainas apgrūtina pārvietošanos ganībās, līdz ar to samazinot uzņemtās barības daudzumu un izslaukumu. Arī ierastajām ‘Latvijas brūnajām’ ar ielabojumiem esot panākta jauna paaudze – ar garākām kājām, augstāku tesmeni.
G. Kaķis novērojis, ka Liepājas rajonā nav problēmu ar mākslīgās apsēklošanas veicējiem kā citviet, te strādājot vairāk nekā 20 tehniķu. Kā strādāt ar klientiem, esot viņu savstarpējās konkurences jautājums. Pie tam Liepājas rajons esot vienīgais, kur tehniķi pēc bioprodukta paši brauc pakaļ uz izsniegšanas punktu Grobiņā. Tas pastāvot tāpēc, ka rajonā ir vislielākais ganāmpulku skaits. Citos rajonos esot izstrādāta maršrutu sistēma, pa kuru pieprasīto izvadā ar mašīnu. G. Kaķis atzīst, ka dažkārt klienta vēlme netiek apmierināta tāpēc, ka no ārzemēm uzreiz nevar piegādāt spermu pietiekamā daudzumā. Tad priekšroka esot tiem, kuri to iepriekš pasūtījuši.
Mākslīgās apsēklošanas sertifikātu ieguvuši arī vairāki ganāmpulku saimnieki, un tas viņiem atmaksājoties. Par pakalpojuma veikšanu ietaupītos līdzekļus varot ieguldīt dārgākas spermas iegādei. Taču sēklošanas kvalitāte atkarīga ne tikai no buļļa un tehniķa, vērš uzmanību E. Bartuševica. Liela nozīme esot govju, it īpaši augstražīgo, sabalansētai ēdināšanai.
G. Kaķis prezentēja arī stacijas jauno mājaslapu, kurā šonedēļ jau var ielūkoties ikviens interesents.

Pievieno komentāru

Tirgus