Metāla zagļu nestās mācības – atjaunot Zemessardzi

Laikraksti pagaidām visai bezkaislīgi ziņo arvien vairāk faktu, ka vairojas un vairojas dažādi zagļi laukos. Parunājot ar cilvēkiem dažādos novados, izrādās, ka sevišķi lielus zaudējumus zemniekiem nodara metāla zagļi, kuri nolauž, noskruvē vieglāk atvienojamos mezglus, padarot tehniku un pamatlīdzekļus darba nespējīgus. Zemniekam šie zaudējumi ir mērāmi tūkstošos latu, bet... policija uzskatot, ka «zaudējumi» esot tikai tas metāla gabals, par ko uzpircēji samaksā dažus latus. Attiecīgi tikai tāpēc cilvēki neziņo policijai, ka neesot vērts tērēt laiku. Tas ir jauns un satraucošs tautas neticības paveids valsts struktūrai – policijai.

Šķiet, ka arī zagļi labi zina policijas nevēlēšanos (nespēju) ķert un tāpēc sāk darboties arvien nekaunīgāk – iebrauc ar mašīnu pagalmā un, ja neviens nenāk laukā, tūlīt krauj mašīnā visu, ko redz. Ja nu saimnieks iznāk, tad atrunas ir tik naivas, ka jāsmejas, piemēram, «meklēju šeit tualeti», «vakar kāds man šeit apsolīja metālu, bet būšu sajaucis māju» un tamlīdzīgi.

Esmu zvanījis Limbažu policijai par tikko kā notikušu zādzību, ka zaglis ar mašīnu brauc Limbažu virzienā un sekoja - «nesiet šurp iesniegumu, tad to izskatīsim un ziņosim par lēmumu». Pārliecinājos, ka policija nav spējīga operatīvi uz telefona zvanu reaģēt un šķiet, ka tai nav arī šādu instrukciju.

Esmu dienējis robežsargos, un toreiz pierobežā arī robežsargi palīdzēja milicijai ķert dažādus zagļus, bandītus un to paveica nepilnā stundas laikā, bloķējot visus ceļus plašā notikuma apkaimē. Tur pierobežā maz kādi uzdrošinājās zagt un pārvietoties pēc tam pa ceļiem.

Atceros kā 90.gados arī Latvijas laukos savairojās zagļi, kuri izbrauca no Rīgas un atklāti siroja pa laukiem, kur vietām pat atrada nogalinātus vientuļos pensionārus. Toreiz situācija laukos uzlabojās tikai tad, kad kāds drosmīgs vīrs pie Ādažiem ar bisi peļķē noguldināja zagli un piespieda to divas stundas gaidīt policijas ierašanos. Toreiz presē pacēlās zagļu aizstāvji – kā tā drīkstot pazemot cilvēku, bet vēlāk sākās preses kampaņa pret Zemessardzi.

Visas pazīmes rāda, ka jau pieredzētās zagšanas laukos atkal vairojas tieši uz ātri braucošo grupu rēķina. Policija nespēj arī tagad ko darīt, jo pašvaldībās skaitās inspektori, kuri patiesībā dzīvo kaut kur citur. Novadu policijā nav ātri reaģējošo vienību un nav pašlaik arī attiecīgo instrukciju.

Atrisinājums ir meklējams iedzīvotāju pašaizsardzības sistēmas izveidē, izmantojot Zemessardzi. Diemžēl, bet... Zemessardze nesen tika atbruņota, iespējams, kādu politisko intrigu vai vēlēšanu tuvuma dēļ. Laiks lauku iedzīvotājiem pieprasīt visās tikšanās ar deputātu kandidātiem nodrošināt drošību pret zagļiem un bandītiem, pieprasīt atjaunot Zemessardzes pašaizsardzības spējas, trenēt un apmācīt Zemessardzi reāli iespējamām situācijām, nevis spēlēt nereālus «pasaules glābējus» – starpvalstu teroristu ķeršanā.

Pievieno komentāru

8778