Zeme deg!

“Dievs, Tava zeme deg!” Pazīstamās kantātes vārdu autors Andrejs Eglītis, tos rakstot, protams, nedomāja par procesu, kas aktualizējas ik pavasari – kūlas dedzināšanu.Nesen kādā ceļmalā varēja redzēt izdegušus laukumus, kuru izplešanās, kā...Nesen kādā ceļmalā varēja redzēt izdegušus laukumus, kuru izplešanās, kā izskatījās, bija pārtraukusi ugunsdzēsēju iejaukšanās. Nu šos melnos pleķus jau piesedz koši zaļa zālīte, bet pēkšņi līdzās uzradušies jauni. Šķiet, kāds neatlaidīgi vēlas iesākto padarīt līdz galam. Aizaugušo platību sakopšana, slinkuma lāpīšana, piromānija vai kas cits? Negribētos pieņemt versiju, ka cēlonis šai parādībai ir niknuma izgāšana – uz savu valsti, zemi, cilvēkiem. Man ir nedaudz bail, bet es visu laiku esmu klāt un uguni kontrolēju, atzīst kādas lauku privātmājas saimnieks. Viņš ar tās palīdzību grib padarīt pievilcīgāku mežam atkarotu zemes stūrīti. Dedzina kūlu mitrajās grāvmalās, kur ar pļaujamrīkiem darboties neparocīgi.

Kritiku neiztur apgalvojumi, ka pērnās zāles nodedzināšana ir alternatīva lauku appļaušanai, lai saņemtu ES platību maksājumus. Risks ir pārāk liels, jo iekrišanas gadījumā gan atbalsts samazinās, gan sods jāmaksā. Paradoksāls var šķist statistikas fakts, ka šogad visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Rīgas pilsētas teritorijā un tās tuvākajā apkaimē. Protams, te sava loma apstāklim, ka biezāk apdzīvotā teritorijā katra uguns liesma ir apdraudošāka nekā klajākā, to ātrāk pamana gan iedzīvotāji, gan ugunsdzēsēji. Dziļāk laukos katra dedzināšana kā ugunsgrēks netiek reģistrēta. Tā vien šķiet, ka nekontrolēti visbiežāk deg vietas, kurām nav īsta saimnieka. Varbūt, ka statistika ir jāpagriež citādā aspektā – kūlas ugunsgrēku vietā jāuzskaita bez atbildības atstāta zeme.

Pievieno komentāru

Blogi