Visa pamatā – drošība

Sākoties gada siltajai sezonai, uz ceļiem parādās riteņbraucēji, skrituļotāji un dēļotāji. Vienā no Liepājas lielākajiem krustojumiem novēroju situāciju, kad šoferis sabijās no padsmitgadīgajiem velosipēdistiem, kas pilnā ātrumā traucās uz...Sabremzēja arī auto, jo šoferis nesaprata – brauks pāri pie sarkanā vai apstāsies. Laukos tā vietā, lai uz skolu dotos ar autobusu, mazākie satiksmes dalībnieki izvēlas savus braucamos. Bieži vien ceļu nākas mērot pa šoseju, kur automašīnu ātrums ir lielāks nekā pilsētā. Skolēniem patīk pārvietoties arī bariņos. Pamostas bara instinkts un katrs izrāda savu varēšanu. Tad netiek domāts par drošību – galvenais ir parādīt, ka esi “krutāks” par pārējiem. Salīdzinoši vieglas traumas, ko bērni gūst, braucot ar riteni, skrituļojot vai citādi aktīvi atpūšoties, ir zilumi, nelielas brūces un nobrāzumi, ar kuriem tikt galā mājas apstākļos. Taču nereti bērni gūst nopietnas traumas, kas prasa ārstēšanos slimnīcā – lūzumus, galvas traumas, locītavu mežģījumus. Par drošību ir jārunā gan ar pašiem mazākajiem, gan pusaudžiem, kuriem tik ļoti patīk ātrums un dažādi triki. Taču par drošību jāatceras arī vecākiem, kas vizina bērnus uz bagāžniekiem. Manā laikā sēdeklīšu nebija, un, šādi vizinoties, guvu traumu, kas atstājusi rētu uz visu dzīvi. Pirms sēdiniet bērnu uz bagāžnieka – padomājiet! “Māmiņu klubs”, aptaujājot ģimenes, kurās aug bērni līdz skolas vecumam, noskaidrojis, ka 66 procenti ikdienā brauc ar velosipēdu, gandrīz puse jeb 47 procenti atzinuši, ka nekad bērniem nelieto aizsargus. Skolasbērniem ieraudzīt ķiveri vai aizsargus ir praktiski neiespējami, jo tas nav stilīgi. Taču atcerieties – stilīgi ir būt veselam un pārliecinātam, ka necietīsi pats vai netraumēsi kādu citu.

Pievieno komentāru

Blogi