Vienu soli tuvāk?

Pabraucot pa mazākām un lielākām apdzīvotām vietām un parunājot ar cilvēkiem, nākas dzirdēt – paliekam arvien mazāk. Pērn aizbraukuši 14 tūkstoši, atgriezies vien pusotrs tūkstotis.Jaunākais pētījums par dzimstību liecina, ka esam...Jaunākais pētījums par dzimstību liecina, ka esam sasnieguši vēsturiski zemāko dzimstības punktu.

Vidēji vienai sievietei piedzimst 1,1 bērns. 80. gados dzimstība bija ar plusa zīmi, 90. gadi nāca ar kritumu, ko ietekmēja nestabilitāte ekonomikā, armijas aizbraukšana. 21. gadsimta sākumā situācija mazliet uzlabojās, bet, sākoties krīzei, atkal kritums. Lielāko kritumu šobrīd veido emigrācija – tā kļuvusi par valsts demogrāfisko, sociālo, politisko un ekonomisko problēmu.

Kā viens no instrumentiem dzimstības veicināšanai tiek minēts pabalstu palielinājums vecākiem. Valsts prezidents gan kādā sarunā uzsvēris, ka “starp demogrāfiju un finansējumu par bērniem nav tiešas saiknes un šis jautājums ir skatāms daudz plašākā kontekstā, jo nauda nav vienīgais līdzeklis, lai Latvijā strauji uzlabotos dzimstības rādītāji”. Demogrāfi tam nepiekrīt. Šobrīd esam valsts, kas visvairāk taupa valsts finansējumu uz ģimenēm ar bērniem, atvēlot tām vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Citur Eiropā atvēl divus trīs procentus.

Jautājums ir par valsts prioritātēm – pastāvēt vai izmirt pēc četrām paaudzēm? Speciālisti norāda, ka demogrāfija mūsu valstī ir prioritāte tikai lozungu līmenī. Runā gadiem, bet rīcības nekādas. Pozitīvi vērtējams lēmums atbalstīt un apmaksāt neauglīgo ģimeņu ārstēšanu, kas citur civilizētā pasaulē notiek jau gadiem. Šādas procedūras makā ļoti dārgi, un, lai cik paradoksāli tas neizklausītos, ģimenes izvēlas aizbraukt no Latvijas, lai nopelnītu naudu procedūrām. Cerēsim, ka šis ir pirmais mazais solītis pretim tam, lai vismaz šī iemesla dēļ cilvēki neaizbrauktu no valsts.

Pievieno komentāru

Blogi