Vēsais saprāts

Emocionāli sakāpinātos brīžos svarīgi nezaudēt saikni ar objektīvo realitāti. Ja to nespēj paši notikumos iesaistītie, tad ir labi, ja kāds no malas spēj paskatīties neitrāli.Tie, kuri nupat piedalījās referendumā un balsoja “pret”,...Tie, kuri nupat piedalījās referendumā un balsoja “pret”, vairums bija tikpat pārliecināti par savu vienīgo pareizo taisnību kā tie, kuri balsoja “par”. Taču, šķiet, reti kurš sakāpināto emociju uzplūdos spēja paskatīties uz notiekošo plašāk. Nereti vērtīgākos atzinumus pirms referenduma izteica nevis tie, kuri aģitēja “par” vai “pret”, bet gan aicināja vairāk domāt un iedziļināties.

Ievērības vērts ir Krievijas disidentu Valērijas Novodvorskas un Konstantīna Borovoja aicinājums nepakļauties kaimiņu lielvaras provokācijām, vēršot uzmanību ne tikai uz to, kas notiks referenduma dienā, bet arī pēc tās. Ja sekos provokācijas, domājoši cilvēki varēs izdarīt secinājumus, “no kuras puses vējš pūtis”. Interesantas atziņas rodamas valodnieces Dace Strelēvicas-Ošiņas grāmatā “Kāpēc mēs gribam, lai valoda ir pareiza?”. Autore atgādina par zinātnieku pētījumiem, kas apliecina – etniskajām grupām, kas bijušas okupētas un pakļautas citu tautu un valodu dominancei, valoda ir cieši saistīta ar nacionālo pašapziņu.

Pēc valodnieces Inas Druvietes atzinuma, latvieši, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, ir valodcentrēta sabiedrība, jo dažādu iemeslu dēļ valodu cieši saistām ar nacionālo identitāti. Grāmatas autore norāda uz kādu pozitīvu aspektu – kopienas, kuras lielu uzmanību pievērš valodai kā identitātes pamatam un dažādiem valodas jautājumiem, spēj noturēt domstarpības tikai valodas līmenī, izvairoties no fiziskas vardarbības, kas biežāk raksturīga etniskiem konfliktiem, kur pamatā ir reliģiskās atšķirības, ekonomiskā vara un citi faktori. Jācer, ka Latvijā izņēmumu nebūs.

Pievieno komentāru

Blogi