Vārdi kā pasakā

“Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta.” Tam, kurš nezina šā teikuma izcelsmi, noteikti rodas asociācija ar pasaku par dzīvniekiem.Tiem, kuri to dzirdējuši no valsts premjera mutes, ir daudz jautrāk, jo ne...Tiem, kuri to dzirdējuši no valsts premjera mutes, ir daudz jautrāk, jo ne bieži konflikta situācijā rodas kas tik naivi jauks. Par Eiropā labāko atzīts finanšu ministrs, vērīgs žurnālists un negodīgā darījumā pieķerts Saeimas deputāts šoreiz satikušies vārdu spēlē, kas atgādina, ka mums ir ne mazums līdzcilvēku, kuri uzvārdā nes dzīvnieku sugu nosaukumu. Bet ne vienmēr gadās tik interesanta kombinācija, par ko sirsnīgi pasmieties.

Šis teikums izvēlēts par aizvadītā gada spārnotāko teicienu, un nu jau tradicionālā gada vārda un nevārda meklēšana liek padomāt par mūsu valodu. Un apstiprina faktu, ka ne vienmēr iedarbīgākā ir skaista un pareiza literārā valoda. Atsevišķu vārdu pērles atmiņā aizķeras daudz spilgtāk.

No meitu bērnības man līdzi nāk vārds “mantēlis”, par ko viņas no sirds smējās, izdzirdējušas no vecākas tantes mutes, un pārņēma arī savā leksikā. Viņas to jau aizmirsušas, bet es joprojām mēteli vismaz domās tā dēvēju.

“Tagad Zaķim no sava nodarījuma vairs neaiziet,” šādu atziņu dzirdēju no sākumā minētā teikuma apspriedējiem. Tas ļauj domāt, ka interesantais izteikums cilvēku uztverē saglabāsies un par notikušo atgādinās daudz ilgāk nekā sausā ziņa, ka deputāts Zaķis iegādājies automašīnu, cenšoties nemaksāt nodokli.

Jūs jau uzrakstīsit, kā ir pareizi, nereti saka cilvēki, kurus uzklausu. Taču viņu valoda ir tik sulīga un izteiksmīga, ka negribas to “sabojāt”. Tas nav aicinājums runāt žargonā, bet gan rosinājums nekautrēties mūsu saziņu bagātināt ar vārdiem, kādus mācību grāmatās neatrast.

Pievieno komentāru

Blogi