Valūta un suverenitāte

Viens no pietiekami svarīgiem eiro diskusiju aspektiem ir Eiropas vienotās valūtas ieviešanas ietekme uz Latvijas suverenitāti un nacionālo identitāti. Bieži dzirdami diezgan radikāli viedokļi – no bailēm par rubli kā vienīgo...Ņemot vērā...

Ņemot vērā Latvijas sarežģīto vēsturi, saprotams, kāpēc mūsu nauda tiek vērtēta kā nacionālās identitātes simbols un pielīdzināta tādiem valstiskuma atribūtiem kā karogs un himna.

Šai vietā vērts atcerēties, ko par iespējamo pāreju uz eiro teicis izcilais sabiedriskais darbinieks Brunis Rubess, kurš veltījis savu dzīvi latviskuma uzturēšanai un reizē ir viens no retajiem latviešiem, kurš ļoti daudz sasniedzis starptautiskajā darījumu pasaulē.

Jautājums "Vai līdz ar vienotas Eiropas valūtas ieviešanu cilvēki nejutīsies zaudējuši nacionālo identitāti veidojošu elementu?" viņam tika uzdots 1998. gadā – tad Latvijai bija tālu līdz Eiropas Savienībai (ES), no nacionālās valūtas atjaunošanas bija pagājuši 5 gadi un 11 vecās ES valstis vēl tikai gatavojās ieviest vienoto valūtu.

B.Rubess: "Kad ES valstis apgrozībā ieviesīs eiro, Latvija būs daudz tālāk saimnieciskajā un arī nacionālās pašapziņas attīstībā. Ceļš, ko mēs būsim nogājuši no 1998. gada līdz 2002. gadam, būs ļoti nozīmīgs, jo šobrīd mūsu rīcībā ir instrumenti, zināšanas un elektroniskās iespējas, lai strauji virzītos uz priekšu. Arī likumdošanas akti Latvijā būs sakārtoti. Attīstība būs ievērojama, un nacionālajai pašapziņai nauda vairs nebūs tik eksistenciāli svarīga. Nedrīkst aizmirst, ka Rainis teica: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies." Latvijai būs nepieciešams jauns sapnis. Mēs izjutīsim lepnumu par kaut ko citu, ne tikai par to ozolu uz 5 latu naudas zīmes. Latvieši ir izglītota un gudra tauta, jaunā paaudze būs redzējusi pasauli, un tai būs visas iespējas nospraust sev jaunus mērķus."

Mums diemžēl vairs nav iespēja pajautāt B.Rubesam, vai viņš savu tā laika redzējumu uzskatītu par piepildījušos, bet varam notikušās pārmaiņas vērtēt paši.

Vai Latvija 15 gados ir tālāk saimnieciskajā attīstībā? Katrs cilvēks droši vien atbildētu no savas pozīcijas – ja man pašlaik grūti klājas, es arī pasauli redzu tumšāku. Taču objektīvie dati rāda, ka pa šiem gadiem Latvijas ekonomikas radītā vērtība ir divkāršojusies, mēs ražojam - kaut ne tik daudz, kā gribētu - bet arvien sarežģītākus un pasaulē konkurētspējīgus produktus, mūsu kopproduktā liela loma ir programmatūras izstrādei un citiem augsta intelekta produktiem. Galu galā, ir pieaugusi arī labklājība gan vidējo ienākumu, gan dzīves apstākļu ziņā. Tādēļ domāju, ka reti kurš apstrīdēs, ka Latvija šajos gados ir saimnieciski vairāk pieaugusi nekā 90. gadu beigās.

Vai mūsu jaunā paaudze ir redzējusi pasauli? Dalība ES ir atvērusi robežas ceļot, strādāt un mācīties, tai skaitā labās augstskolās Eiropā un ne tikai. Lai ko teiktu skeptiķi, daudzi no šiem spējīgajiem jaunajiem cilvēkiem ir šeit, vada un strādā sekmīgos uzņēmumos, piedalās politikā, valsts pārvaldē, ietekmē sabiedrisko domu.

Kas šajā laikā ir noticis globālajā finanšu pasaulē? 21. gadsimtā naudas loma, forma un izmantošanas ieradumi mainās. Eiropā ir valstis, kurās bezskaidra nauda tiek izmantota ap 97% norēķinu, tātad ikdienā saskarsme ar skaidru naudu arvien samazinās. Daudzi biežāk redz naudu kontā internetbankā nekā attēlus uz banknotēm un monētām makos.

Tāpat ir attīstījusies izpratne par valsts suverenitāti, un daudz svarīgāka loma ir ekonomikas struktūrai un valsts parāda līmenim.

Jāatgādina, ka suverenitāte nozīmē valsts varu savās iekšējās lietās, neatkarību no citām valstīm starptautiskajās attiecībās un brīvību no jebkuriem ārējiem spēkiem. Pēdējie notikumi Eiropā apliecina, ka valstis ar veselīgu ekonomiku un eiro ir suverēnākas par valstīm, kurās ir sava valūta, bet ekonomisko problēmu dēļ rodas problēmas finansēt valsts parādu.

Latvijas piemērs - ekonomiskās krīzes laikā mēs būtiskākos lēmumus saskaņojām ar starptautiskajiem aizdevējiem. Ja mēs 2008. gadā, kā tas tika plānots, būtu ieviesuši eiro un acīmredzot arī prātīgāk saimniekojuši budžeta un nodokļu ziņā, krīze noteikti nebūtu tik dziļa, bankām būtu pieejami Eiropas Centrālās bankas resursi, budžeta caurums būtu mazāks, starptautiskā palīdzība un uzraudzība, visticamāk, nebūtu vajadzīga un suverenitātes būtu vairāk.

Igauņiem nu jau divus gadus kronas vietā ir eiro. Vai tāpēc igauņi ir zaudējuši savu neatkarību un pašapziņu? Igaunija un igauņi joprojām ir savā vietā, bet kaimiņvalsts iedzīvotāju atbalsts eiro divus gadus pēc ieviešanas pārsniedzis 70%. Jautājums - kur glabājas viņu nacionālais lepnums? Manis piedāvātā atbilde būtu - spējā apzināties pasauli ap sevi, noformulēt, ko vēlas no citiem un ko gatavi citiem dot, kā arī - kas vajadzīgs, lai to sasniegtu. Eiro noteikti ir palīdzējis Igaunijas ekonomikai, pastiprinājis mūsu kaimiņu svaru Eiropas Savienībā, un acīmredzot cilvēki to saprot un reizē lepojas ar to.

Jāsaka, ka absolūti neatkarīgu valstu Eiropā nav, tomēr vietā būtu atbildēt uz retorisku jautājumu: kas ir neatkarība – kad no tevis nekas nav atkarīgs vai kad vari ietekmēt ārējos lēmumus, kas nosaka tavu nākotni? Šajā gadījumā suverenitātes deleģēšana ir apzināta, un svarīgi saprast, ka tā nav suverenitātes zaudēšana vai dāvināšana.

Tāpat būtisks ir jautājums par iespējām realizēt neatkarīgu monetāro jeb naudas politiku. Kurā gadījumā suverenitātes ir vairāk - ar latu vai eiro? Vai mūsu mazās tautsaimniecības suverenitāte ir lielāka gadījumā, ja jebkurš liels finanšu spēlētājs ar pašmāju, par latu lepno baumotāju palīdzību var uzsist lata likmes līdz 30% gadā un piespiest daudzus latam neticīgos skriet mainīt savus iekrājumus pret drošo eiro? Vai tomēr tā ir lielāka gadījumā, ja ar stabilu valūtu kā eiro tautsaimniecība attīstās sekmīgāk un Latvija var piedalīties to lēmumu pieņemšanā, kuri izšķirs Eiropas, tajā skaitā Latvijas, nākošās desmitgades?

Atbilde uz jautājumu par nacionālo identitāti un suverenitāti un valūtu, manuprāt, nav tikai mūsu naudas dizaina lepnuma - pieclatnieka Mildas - portrets uz eiro monētām. Kā jau daudzi eiro atbalstītāji un pretinieki to atzīmējuši, tā ir saistīta ar cilvēka un nācijas cienīgai dzīvei svarīgiem ekonomiskiem un politiskiem procesiem. Tikai, Bruņa Rubesa vārdiem runājot, ir jāizmanto iespējas nospraust tos mērķus, ar kuru sasniegšanu lepoties pēc tam, kad eiro zonai pēc grūta un vērtīga darba ekonomikas stiprināšanā būsim pievienojušies.

Pievieno komentāru

Blogi