Valsts un pašu valsts

Līdz ar jauno mācību gadu sabiedrības uzmanība pievēršas skolām, kas ir daudz kas vairāk par izglītības sistēmu, sociālu piedzīvojumu vai Gaismas pili. Viena no jomām – naudas un īpašuma lietas.Vispirms jau pašvaldības un valsts sarežģītās...Vispirms jau pašvaldības un valsts sarežģītās attiecības. Piemēram, Liepājā J. Čakstes 10. vidusskola īrē skolas ēku no privātīpašnieka, uz sporta nodarbībām audzēkņi dodas uz Olimpisko centru – vecāki maksā par braucienu, tā laikā katrs pilnīgi savā vaļā. Taču nekādas sarunas nav ar Liepājas Valsts tehnikumu, kam K. Ukstiņa ielā, 10 minūšu gājiena attālumā, arī ir laba sporta zāle.

Turklāt plānots, ka nākamgad tehnikums pārcelsies uz Vānes ielu. Kas notiks ar ēkām K. Ukstiņa ielā? Pašvaldībai nav ne jausmas, jo tas taču ir valsts īpašums. Kurš pirmais sāks domāt valstiski kopīga labuma vārdā? Uz šādu sacensību neviens neraujas. Mani priecētu domā, ja vispār tas notiktu. Arī Kazdangas tehnikuma pārņemšanas process stiepjas kā sēņu zupa.

Toties, runājot par pašvaldību budžetiem, visi tradicionāli uzsver, ka izglītībai atvēlēta lielākā daļa. Taču tas ir kopā ar valsts mērķdotāciju skolotāju algām. Kas paliktu, ja tās atrēķinātu nost? Ja reiz valsts ir valsts, un pašvaldība ir pašvaldība. Interesanti, kā tad parādītos izglītības prioritāte – vai tiešām kā ieguldījums procesa kvalitātē vai tomēr īpašumā? Varbūt ne vienā, ne otrā.

Joprojām ir arī sīkāks dalījums “pilsēta ir pilsēta, un rajons ir rajons” vai atsevišķi pa “grāfistēm”, kas stāv katra par sevi, bet kopā – nu nekādi. Jaunā gada noskaņās gribu visiem novēlēt spēju palūkot plašāk un nekautrēties meklēt risinājumus sadarbībā, nevis katram pašam sisties kā mušai pa tūtu.

Pievieno komentāru

Blogi