Vai kauties ar radariem?

Pēdējā laikā publiskajā telpā ne reizi vien uzvirmojis autovadītāju sašutums par sliktajiem radariem, kuru dēļ viņiem jāmaksā naudas sodi.Dažs labs attapīgs advokāts, visticamāk sajutis zelta dzīslu, pat aicina “sacelties pret...Dažs labs attapīgs advokāts, visticamāk sajutis zelta dzīslu, pat aicina “sacelties pret fotoradariem”. Argumenti, kāpēc pārvietojamie fotoradari ir tik slikti, tiek minēti visdažādākie. Taču nezin kāpēc skaļo kliedzēju argumentos izpaliek tāda vienkārša lieta kā aicinājums ievērot satiksmes noteikumus, lai izvairītos no nepatikšanām pašam un apdraudējuma citiem satiksmes dalībniekiem. Tas, ka varētu būt diskutējami jautājumi par radaru iepirkuma konkursa organizēšanu un noslēgtā līguma nosacījumiem, jau ir cita lieta. Taču par to neapzinīgie pārkāpēji pārāk neuztraucas. Vairāk viņi sašutuši par to, ka neesot ieraudzījuši brīdinājuma zīmi par tuvumā novietotu radaru, tāpēc nav varējuši samazināt braukšanas ātrumu līdz noteikumos atļautajam.

Jāsaka – visai dīvaina attieksme. Bet par to, ka liela daļa autovadītāju tiešām tā domā, apliecina vērojumi ik dienas. Vienalga, iesi vai brauksi, allaž pa ielām, ceļiem un šosejām trauksies kāds, kuram nospļauties par savu un apkārtējo drošību. Taču tāds “atsaldētais” braucējs visticamāk sacenšas pats ar sevi un cīnās ar saviem mazvērtības kompleksiem. Acīmredzot citu vietu, kur izrādīties labam, izveicīgam un prasmīgam, viņam nav, un atliek demonstrēt savu “izcilību” pie stūres. Un ja nu kāds atļaujas norādīt, ka šis nebūt nav labākais veids, kā pierādīt sevi, kompleksu māktam šoferītim nekas cits neatliek, kā “kauties ar radaru” – tas taču pretī nerunās.

Pievieno komentāru

Blogi