Tuvāk tautai

Lietuvas Seimā, pēc provizoriskiem datiem, iekļuvušas septiņas partijas. Rakstot par Darba partijas uzvaru, Latvijas mediji kabina klāt apzīmējumu “populistiskā”. Laikam jau tam vajadzētu vairot nievājošu pieskaņu, jo partijas...Palūkoju...Palūkoju “Jumavas” svešvārdu vārdnīcā, kas izdota 1999. gadā – tāda vārda “populistisks” nemaz nav. Kaut ko cenšas skaidrot 1987. gadā izdotā “Politiskā enciklopēdija”– populisms (no latīņu valodas “populus” – tauta) ir konservatīvi romantiska vai pseidoradikāla rakstura politiski strāvojumi, kuriem raksturīga nenoteikta, bieži vien demagoģiska apelēšana pie tautas.

Piekrītu, pie tautas nevajag demagoģiski apelēt, bet ne katra doma par tautu ir demagoģija, kā reizēm pavīd slikti slēptos labējo izteikumos par kreisu politiku. Joprojām nespēju saprast, no kurienes latviešiem ir nespēja pieņemt kreisu domāšanas virzienu. Vai tāpēc, ka proletariāts ir tā iedzīts grīdā, ka jūtas laimīgs par iespēju brīvajā laikā spēlēties ar savām važām? Kāpēc tik ļoti baidāmies, ka, kreisi domājot, sāksim krieviski domāt un runāt? Tautietis latvietis tik balso un balso par labējiem, arvien brīnoties, kāpēc tie neīsteno kreisu politiku.

Tikmēr Lietuvā nosacīti otrajā vietā – tikai par vienu mandātu mazāk – palikuši sociāldemokrāti bijušā finanšu un satiksmes ministra Aļģirda Butkeviča vadībā. Patīkami redzēt sociāldemokrātus tik spēcīgā pozīcijā pretēji tam, ka Latvijā šīs partijas laikam jau vairs nav. Ja esat kaut kur manījuši, noteikti dodiet man ziņu!

Pievieno komentāru

Blogi