Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tā, lai neuzmācas besis

Aizvadītajā naktī bija caurs miegs, nevarēju aizmigt, no rīta galīgi šķērmi – besis! Dienas gaitā prātoju, cik daudz vajag, lai cilvēks justos labi. It kā jau ļoti daudz un vienlaikus gandrīz neko. Mazliet trenkāju domas, palīdz, paliek...Tagad jau tāds laiks – katrs grib būt mākslinieks, saķimerē kaut ko, kaut ko izfunktierē, sacer, pa dzērumu izdomā un māksla gatava. It kā jau tam, kas radījis, tam labi – baigais kaifs. Gan jau katram tā ir gadījies. Kāds citiem no tā labums? Nez… Šajā sakarā atminējos šī gadsimta sākumā trimdas latviešu grupas “Jūdas graši” dziedāto dziesmiņu “Par māksliniekiem”. Tur bija tā “ar krītu zīmēju pimpīšus uz sienas/ tā ka vairs nepaliek brīvas vietas/ katrs mudaks tagad ir mākslnieks”. Tā jau ir, tādu mudaku kļūst arvien vairāk. Un tad vien šķiet, ka “Uz manas ielas nav ne sūda/ uz manas ielas nav nekā/ tur mana dzīve paiet garām/dziesma beidzas pusceļā/ tik daudz ir ko paņemt/ tik maz ko vajag”. Arī tā reiz dziedāja trimdas latvieši. Īstenībā te nu vietā vecais labais teiciens “labāk zīle rokā, nekā medinis kokā”. Proti, kamēr var – jāņem visu, citādi vēlāk gribot negribot var uznākt besis! Svilpošana nepalīdzēs. Un no labās jušanās nebūs pat tik, cik melns aiz naga. Zinu, ka dažiem patīk skatīties “Panorāmu” pa pliko, citiem iedzert aukstu aliņu. Vēl kādam vājība ir copes lietas. Cits savukārt copē ko citu, pa vakariem garāžā frēzē un vīlē uz nebēdu, kāds ir Marijas Naumovas fans. Vēl, lai justos labi, var savākties kopā ar draugiem un izdomāt kādu savu rituālu, kaut ko tādu, kas varbūt vairumam šķitīs pilnīgi garām, bērnišķīga nodarbe. Un nav jau nedēļas nogalēs vienmēr jāmet pa lampu. Kamēr laukā vēl aukstie ziemas vakari, kamēr vēl nosacīti lielie darbi nav sākušies, var uzvārīt tēju, sacept cepumus un vālēt visiem kopā domino, riču raču, cirku. Var izvicoties kādas galda spēles laukumā līdz neprātam. Labsajūta garantēta. Atliek tikai vienreiz pamēģināt, gribēsies vēl. Jo, pārāk ļaujoties ikdienas darbiem, steigai un rūtīnai, beigās būs besis. Un tad netikai pašam būs besis, bet arī puika būs Besis. Būs kā “Error” samiksētajā dievkalpojumā par pesimismu un izmisumu: “Dzīve agrāk vai vēlāk beigsies. Ciešanās, sāpēs, bēdās. Beigās nāve un beigās mūžīgas mokas. Pesimisms un izmisums –Modernā cilvēka traģēēēēdija.”

Pievieno komentāru

Blogi