Svētdiena lielveikalā

Šad un tad jau izskanējusi doma, ka svētdienas vajadzētu pavadīt saturīgāk, ne tikai veltīt to iepirkšanās priekiem lielveikalos.Tagad tādu ideju virza arī Saeimas deputāti. Droši vien būs gan ierosinājuma atbalstītāji, gan...Tagad tādu ideju virza arī Saeimas deputāti. Droši vien būs gan ierosinājuma atbalstītāji, gan noliedzēji. To, ka tirdzniecības centriem vajadzētu strādāt arī svētdienās, visticamāk atbalstīs tie, kuri paši strādā sešas dienas nedēļā. Iespējams, tikai svētdienās viņiem ir laiks mierīgi iepirkties. Arī no laukiem ar personīgo transportu tad var atbraukt ērtāk – gan laika pietiek, gan drūzma mazāka. Taču būtībā tie arī varētu būt vienīgie retie saprātīgie argumenti.

Kurš iegūst no tā, ka lielveikals strādā katru dienu? Pirmkārt, paši īpašnieki, jo viņu peļņa nemitīgi aug. Kas vēl? Tie, kuri citādi nemāk pavadīt laiku kā vien nebeidzamos “šopingos”. Kurš zaudē? Ģimene un valsts. Skumji, ja par ģimenes vienīgo kopā pavadīto laiku kļūst pastaigas pa veikaliem.

Tātad iznāk, ka šādu ģimeni spēj vienot tikai un vienīgi merkantilas intereses. Un vai valsts kļūs attīstītāka, ja tās pilsoņi domās tikai “nopērc – pārdod” kategorijās?  Vai attīstīsies jebkāds cits bizness, ja visi potenciālie klienti klaiņos pa veikaliem? Cik tur nebūtu iespēju izvērst tūrisma un pakalpojumu biznesu, paplašināt kultūras pasākumu klāstu, ļaujot gan vietējiem cilvēkiem nopelnīt, gan vienlaikus uzlabot viņu fizisko un garīgo veselību! Un arī ierindas darbinieki lielveikalos ieraudzītu saules gaismu un justos kā “baltie cilvēki”.

Ja tie, kuri klenderē gar plauktiem un bezmērķīgi kaut ko pērk, tā gūstot nosacītu baudu, sāktu pievērsties veselību uzturošām aktīvām izklaidēm, ģimenes apmeklētu kultūras un izklaides pasākumus vai gluži vienkārši visi kopā dienu pavadītu nesteidzīgā ritmā, vai ieguvums nebūtu daudz lielāks?

Pievieno komentāru

Blogi