Spoži!

Tikko izskanējuši XX Starptautiskā Pianisma zvaigžņu festivāla pēdējie akordi. Šogad tajā bija daudz spožu virsotņu, kaut gan jāatzīst – par dažu labu viesi varēja arī šaubīties, vai tiešām viņš atbilst zvaigznes statusam.Ļoti aizraujošs...Ļoti aizraujošs likās franču pianistes Lauras Favrē-Kānas un krievu mūziķa Antona Ļahovska sniegums, interesants bija baltkrievu duets Natālija Kotova un Valērijs Borovikovs. “Xylem trio” puiši uzrunāja ne tikai ar savu profesionālo meistarību, bet arī atbruņojošo vienkāršību. Taču koncertu koncerts šogad kā saldais ēdiens bija atstāts pašā noslēgumā. Festivāla izskaņā varēja baudīt trīs vienlīdz izcilus, taču stilistiski pilnīgi atšķirīgus sniegumus. Divu jaunu mūziķu – Reiņa Zariņa un Atvara Lakstīgalas – pirmoreiz radošajā biogrāfijā interpretētais Johannesa Brāmsa Otrais klavierkoncerts bija kaut kas pavisam svaigs un nedzirdēts. Nebūt ne tas pārnopietnais un, ko tur liegties, nereti arī vecišķais, kādu bija gadījies dzirdēt līdz šim. Liriskā trešā daļa bija vienkārši fantastiska! Un tad kā pretstats – gluži vai autentiskais Volfgangs Amadejs Mocarts. Ja vien pianists Daniels Vaimans uzliktu parūku un uzģērbtu laikmetam atbilstošu tērpu, nemaz nebūtu grūti iztēloties, ka pie klavierēm sēž pats vitālais komponists. Un finālā – Riharda Dubras sacerētais Trešais Liepājas klavierkoncerts Endija Renemaņa interpretācijā. Komponists nenoliedz, ka tajā netrūkst spēles elementa, ir daudz stilizācijas. Taču acīmredzot Liepājas publiku fascinējošā kompozīcija aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Krāsu bagātība sniedza lielisku baudījumu. Savukārt muzikālā ideja mudināja domāt un vērtēt. Ļoti pievilcīga likās komponista nostāja izcelt saulītē pašu mājās mazāk novērtētus, taču tāpēc ne mazāk talantīgus mūziķus, kā arī vēlme darīt visu pēc maksimāli augstākā standarta.

Pievieno komentāru

Blogi