Savējiem

Atvaļinājums ir brīdis lietām, kam ikdienas steigā pietrūkst laika. Diemžēl, bet man nereti tieši grāmatu lasīšanu nākas upurēt, lai pagūtu padarīt ko šķietami aktuālāku. Sakot “Stop!” dienišķajiem darbiem, nupat varēju ļauties lasīšanas...Viena no izlasītajām grāmatām bija Viļa Vītola darbs “Savējiem”. Autors ir uzņēmējs un daudziem zināmais mecenāts – viņa ieguldījums ļauj Koknesē tapt Likteņdārzam, kā arī daudziem jauniešiem iegūt augstāko izglītību. V. Vītols sākotnēji vēlējies atstāt dzīves gaitā gūtās atziņas kā vēstījumu saviem pieciem bērniem, taču tad, pārliecināts, ka būtu vērts ar tām iepazīstināt plašāku loku, un tā apgādā “Atēna” klajā laista grāmata. Paša V. Vītola vārdiem izsakoties, grāmatā izteiktās atziņas ir kā “atgādinājums par pienākumu – pret savu tautu, dzimtu, ģimeni, pret sevi pašu. Tāpat kā mūsu dainās.

Pienākums ir viena no vērtībām, kas arvien mazāk tiek pieminēta. Šodien sabiedrība runā galvenokārt tikai par tiesībām. Jā, mēs visi cenšamies pēc tiesībām, bet tās nāk kopā ar pienākumu”.

Šo grāmatu varu ieteikt izlasīt ikvienam. Manuprāt, tajā izteiktās atziņas latviešiem ir daudz būtiskākas nekā “modes prece” – Paulu Koelju spārnotās frāzes. Droši vien būs arī tādi, kuriem grāmata ne pārāk patiks, jo jūtams, ka to rakstījis cilvēks ar savu mugurkaulu un pārliecību. V. Vītols runā par svarīgām lietām – ģimeni, ticību, izglītību, ideoloģiju, izsakās par latviešiem un latvisko, arī dzeršanu, laicīgo mantu un labdarību. Grāmatas autors ar personisko paraugu rāda, ka ir iespējams strādāt ne tikai sava maka, bet arī tautas un valsts labā, lai arī ne vienmēr apstākļi ir ideāli. Lielākā nozīme ir paša uzņēmībai un kopš bērnības ģimenē ieaudzinātajām vērtībām.

Pievieno komentāru

Blogi