Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sarkanā līnija

Saeima ir atļāvusi kaut dzīvniekus saskaņā ar reliģiskiem rituāliem. Viena lieta - vai to vispār var aizliegt? Tas notiek tikpat nenovēršami kā rituāla slepkavības - kādam tik ļoti vajag, ka viņš to dara. Otra lieta - kāpēc tur jāiesaistās...

Jādara viss, lai veicinātu eksportu – tā skan viens no argumentiem, kāpēc likumdošanā jāparedz iespēja Latvijas Republikā dzīvniekus kaut atbilstoši reliģiskajām tradīcijām, proti, neapdullinātam pārgriežot rīkli un ļaujot asinīm notecēt. Vēl viens arguments – citur Eiropā tā dara. Tāpēc šī ir tā vēsturiskā iespēja grozīt likumu un glābt no bankrota SIA “Viesuļi” u.c., ļaujot sagādāt un eksportēt gaļu Skandināvijas musulmaņu kopienai. Gribas pārfrāzēt Māri Čaklo – vai tas vispār ir glābiņš, ja tiek panākts par tādu cenu.

Tie, kuri aizrāda, ka kaušana vispār nav humāna un tāpēc ir vienalga, kā kauj, ir ciniski demagogi. Karš arī ir nehumāns, bet ir iespējams nospraust robežas, sarkano līniju – neņirgāties un rūpēties par gūstekņiem, par ievainotajiem, nekarot ar civiliedzīvotājiem. Es ticu garīgai izaugsmei, kas ved pie atteikšanās no vardarbības vispār. Ir svarīgi ne tikai būt ceļā, bet iet pareizajā virzienā.

Latvijā – konkrētajā kultūrvēsturiskajā vidē – ir sava gadsimtos nobriedusi dzīvesziņa. Tāda kā nemanāma, nevienai konkrētai reliģijai nepiesaistāma dzīves odere, kas palīdz atpazīt šo zemi kā Latviju un identificēt to arī garīgajās projekcijās. Iedzīvotāju sastāvs un morāle ir mainīgi jēdzieni, bet kolektīvā zemapziņa tik strauji nemainās.

Ja Saeima ir gatava iet pret šo dzīvesziņu eksporta iespēju dēļ, man ir bail. Jo galvenais ir nauda, nevis ētiski aspekti. Tātad mums ir pieņemams viss, ja par to maksā. Tad maisam ir gals vaļā. Tā tiešām būtu unikāla iespēju niša, par ko varētu nobalsot mūsu pasaulē drosmīgākais parlaments – atteikties no valstiskā, cilvēciskā “es”, no godaprāta un par naudu ļaut visu, ko vien katrs vēlas. Ja vien tas jau nav noticis – šis ir sarkano līniju pārkāpšanas laiks.

Tomēr nevajadzētu par zemu novērtēt latviešus - cik pajautāju, bezdarbnieki nebūt nav gatavi strādāt vienalga kur, vienalga ko ar domu "ka tikai maksā", uz ko noteikti kāds cer. Tik dziļi grīdā vēl neesam iedzīti. Protams, vienmēr atradīsies kāds, kuram būs gluži vienalga -  ar vai bez apdullināšanas, govi musulmanim vai suni korejietim, vai varbūt pat vidēji barotu tēvaini kādai kanibālu ciltij. Ja labi maksā - kur problēma? Vajag apgraizīties, pieņemt jūdaismu vai varbūt piedalīties kanibālu rituālos, lai tiktu darbā? Nu i što? man gan gribētos pajautāt ko citu - kāpēc kādam ticības, garīgās prakses jautājumi ir tik svarīgi, bet latvietim lielākoties ir "nu i što"?

Pievieno komentāru

Blogi