Saimnieka dziesma

Esmu metalurgos vīlusies – tāda bija mana sajūta pēc AS “Liepājas metalurgs” (LM) arodbiedrības organizētās tikšanās ar koalīcijas ministriem.Apmeklējot ne vienu vien lauksaimnieku tikšanos ar valdības pārstāvjiem vai iedzīvotāju...Apmeklēj...Apmeklējot ne vienu vien lauksaimnieku tikšanos ar valdības pārstāvjiem vai iedzīvotāju sapulci pagastos, man allaž ir gājusi pie sirds cilvēku drosme atklāti runāt par savu sāpi un paust personīgo viedokli.

LM sapulcē gaisotne bija pavisam citāda. Iepriekš sarunāti runātāji, uz lapiņām uzrakstīts teksts, kura saturs, ar retiem izņēmumiem, vērsts tikai pret “ļauno” elektrības tarifu. Neviena viedokļa no pārējās publikas, neviena jautājuma uzņēmuma vadībai. Viņiem ir bail – šāds notiekošo vērojošo mediju pārstāvju neoficiālais vērtējums vīrišķīgās profesijas pārstāvjiem godu nedara.

Atklātas informācijas jomā LM allaž bijis medijiem grūti pieejams cietoksnis. Tāpēc kā farss izskanēja sabiedrisko attiecību speciālistes Ilanas Ivanovas, kuras tiešais pienākums ir uzņēmuma tēla spodrināšana, uzstāšanās par mazbērnu nākotni norūpējušās vecmāmiņas statusā. Atbildību par to, protams, prasot no valdības.

Radās priekšstats, ka vismaz daļa LM strādājošo savā apziņā joprojām dzīvo sociālismā, kur visu vada un nosaka valsts, un nesaprot, ka viņu sviedri līst ne tikai par naudiņu pašu makos un Liepājas budžetā, bet jo pamatīgi – pāris privāto īpašnieku labā.  

Kāda darbiniece deva ministriem mājienu, ka arī metalurgi varētu iziet ielās tāpat kā grieķi savā valstī. Okei, tas būtu vareni, ja divi tūkstoši spētu iestāties par savu nākotni. Bet vai viņi dosies pie īpašnieka – miljonāra kāpās nelikumīgi uzceltajā savrupmājā, lai prasītu solīto algas palielinājumu? Vai, gluži otrādi, akli turpinās “dziedāt” savu saimnieku dziesmu?

Pievieno komentāru

Blogi