Reforma bez pamata

Kāds ir šā modeļa ekonomiskais pamatojums – tāds laikā, kad “no augšas” tika uzspiesta novadu veidošana, bija galvenais pagastu vadītāju jautājums.Viņi tika saukti uz tikšanos ar ministriem un citām vadošajām amatpersonām, tincināti...Viņi...Viņi tika saukti uz tikšanos ar ministriem un citām vadošajām amatpersonām, tincināti par iespējamajiem pagastu apvienošanās variantiem, bet atbildi uz minēto jautājumu tā arī nesaņēma. Tolaik, piedaloties daudzās šādās sanāksmēs, radās iespaids, ka pašvaldību vadītāji tiek nogurdināti un galu galā ir spiesti padoties reformai, tā arī neredzot tās jēgu.

Viens no toreizējo vietējo varasvīru ieteiktajiem scenārijiem bijis Liepājas rajonu atstāt kā vienotu novadu. Tomēr uzvarēja izšķiršanās par patstāvīgu saimniekošanu astoņās sīkākās vienībās. Ja toreiz ar šādu soli tikta pārkāpta prasība par minimālo iedzīvotāju skaitu, tad kāpēc tas tika pieļauts? Līdzšinējā teritoriālā reforma nav devusi vēlamo efektu, secina ministrija. Bet nav skaidrs arī tas, kāds tad īsti bija gaidītais rezultāts.

Tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzskicētajā jaunajā modelī ap Liepāju iezīmētā novada kontūras ir tik pazīstamas. Daži joko, ka jaunas kartes nevajadzēs, vien no vecajām jānotrauc putekļi, jo arī citviet novadus piedāvā atgriezt bijušo rajonu robežās.
Argumentēta ekonomiskā pamatojuma nav arī tagad, vien vispārējs uzstādījums, ka plašākā teritorijā ar lielāku iedzīvotāju skaitu līdzekļu piesaiste ir efektīvāka.

Piesolītā apvienošanās nauda šoreiz gan uz pusi mazāka nekā iepriekšējā reizē – no 200 tūkstošiem latu sarukusi uz 100 tūkstošiem. Un tās izlietojumam nav striktas norādes par izmantošanu infrastruktūrai, tā nosaukta par kompensāciju apvienošanās izdevumu segšanai.
Reforma reformas dēļ, cerams, līdz realizācijai dzīvē nenonāks.

Pievieno komentāru

Blogi