Pozitīvisma paraugstunda

Ne tik bieži gadās sastapties ar pozitīvi uzlādētu gaisotni publiskā pasākumā, kā tas bija jaunuzceltās piena pārstrādes rūpnīcas atklāšanā Jelgavā. Sanākušie piensaimnieki pauda tik neviltotu prieku, lepnumu, apņemšanos, cerību un ticību...Ļoti daudz gadu bija vajadzīgs, lai jēdziens “kooperatīvs” lauku ļaudīm neuzdzītu zosādu asociācijā ar vārdu “kolhozs”, ar ko saistījās ārēji uzspodrināti sasniegumi un pompozi pasākumi, bet realitātē – daudz aplamību saimniekošanā, smags darbs, kopsaimniecības mantas masveida zagšana. Tie, kuri domāja plašāk, dziļāk un noticēja, ka kopīga saimniekošana iespējama arī citādā izpildījumā, tagad ir ieguvēji.

Cīņa par uzņēmuma, kurā zemnieki ir līdzīpašnieki, izveidi bija ļoti gara un smaga, un galvenokārt politiskā un sadarbības līmenī.

Mēs viņiem uzticamies, piensaimnieki saka par kooperatīvu vadītājiem, un par to viņus var apskaust politiķi, kuri arī šajā pasākumā grozījās priekšplānā. Taču te ļaudis novērtēja reālos darbus.
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga reiz aicināja tautu iedvesmot pašai sevi, skaļi skandējot: “Mēs esam diženi! Mēs esam vareni!” Pasākumā šādi saukļi neskanēja, bet to būtība izpaudās lopkopju pašapziņā un izteikti pozitīvajā noskaņā.

Drosmīga ideja un līderi, kuri spēj tai pacelt un aizvest līdz taustāmam rezultātam – tādas varētu būt veiksmes atslēdziņas. Vienlaikus tās šķiet kā trausls zieds, par ko baidāmies – ka tik nenotrauc kāda neprognozējama roka.

Pievieno komentāru

Blogi