Planšetdatori un citi zvēri

Tiesībsargs Juris Jansons atzinis, ka izglītības ministra Roberta Ķīļa vēlme darba burtnīcas un grāmatas aizstāt ar digitalizētiem mācību līdzekļiem ir pilnīgi atrauts no sociālās realitātes.Nevar viņam nepiekrist. Ja pilsētu...Nevar viņam...Nevar viņam nepiekrist. Ja pilsētu skolās, iespējams, “ipodi”, “ipadi” un “makbuki” ir ikdiena, lauku skolās tās ir ekskluzīvas lietas, par ko ne vecāki, ne bērni ikdienā nerunā un nedomā. Viņiem liels prieks ir par vienu digitalo tāfeli skolā. Vecāki pat nesaprot, kas tas planšetdators īsti ir. Kādam dators pavisam nesen kļuvis par ikdienu, bet kādam vēl joprojām tāda nav, jo ir svarīgākas lietas, kas jānodrošina ģimenes eksistencei.

Viena skolēna sagatavošana skolai vecākiem izmaksā gandrīz simts latus – pie šāda secinājuma nonācis pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”. Tā ir liela nauda, ja ņem vērā, ka lielāko daļu no vecāku izdevumiem veido darba burtnīcu un grāmatu iegāde, kas, saskaņā ar likumu, būtu jānodrošina valstij. Tiesībsargs norāda, ka runāt par simtiem latu vērtiem planšetdatoriem un mācību līdzekļu digitalizēšanu laikā, kamēr likumā noteiktās dotācijas septiņu latu apmērā mācību līdzekļiem uz skolēnu gadā valsts nodrošinājusi tikai 76 santīmus, ir pilnīgi nevietā. Tiesībsargs uzskata, ka valstij jānodrošina viss izglītības standarta nodrošināšanai, bet vecāki ir atbildīgi tikai par individuāli lietojamām lietām. Apģērbs, aksesuāri un somas lai paliek katra maciņa un gaumes ziņā. Kad tas viss visiem būs nieks, ministrs varēs sākt domāt arī par planšetdatoriem un citiem zvēriem izglītojamo ģimenēs.

Pievieno komentāru

Blogi