Pirms vietējā ringa

Lielākās cīņas vēl tikai priekšā, neoficiāli saka lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Un runa nav par maksājumu “sarkanās līnijas” aizstāvēšanu Briselē, bet par tur piešķirtās summas izmantošanu uz vietas Latvijā. Lācis vēl...Maksājumu līmenis tomēr nebūs vienāds ar Eiropas vecajām valstīm, un katrs no tā gribēs dabūt maksimālo, lai varētu ne tikai izdzīvot, bet arī konkurēt. Tas būtu atbalstāmi, ja vien nepastāvētu bažas, ka tas notiks uz mazo zemnieku rēķina.

Var gadīties, ka pabērna lomā paliks tie zemnieki, kuri ražo tikai savām vajadzībām, bet vēlas palikt uz dzīvi laukos un kuru (ne)klātbūtne noteiks to nākotni. Var tikai piekrist viedoklim, ka dzīves līmeņa standarts katram ir citādāks un ienākumi, kas vienam apmierina elementārās materiālās vajadzības, citam šķiet vien kabatas nauda.

Valstiskā līmenī nav noformulēts, ko darīt nelielai saimniecībai, kurā iegūtie līdzekļi veido ģimenes ikdienas budžetu, bet kura nepretendē uz ražotāja statusu. Viņi var pastāvēt, apgalvo lauku dzīves vērotāji. Pagaidām.

Virzienu uz ražojošo saimniecību pastiprinātu atbalstu iezīmē arī jaunie līgumi ar lauku attīstības konsultantiem. Tie paredz viņu atalgojuma piesaisti jaunu uzņēmumu izveides veicināšanai. Konsultantiem pašiem gan vēl nav skaidrs, kādas konkrētas iespējas viņi varēs potenciālajiem lauku uzņēmējiem piedāvāt. Lauku attīstības politika tiek virzīta kaut kā ačgārni – pirms tapis galvenās celtnes projekts, uzbūvē palīgēku. Vai – vēl ļaunāk – tas no celtnes nākamajiem apdzīvotājiem tiek slēpts.

Pievieno komentāru

Blogi