Pēc krīzes

Dienas pirms Ziemassvētkiem dēvē par pārdomu laiku, un tuvojas arī gadu mija, kam piederas pagājušā izvērtējums un nākotnes plānu ieskicēšana.Ja šauri personīgā aspektā šis gads aiziet ar pāris sāpīgiem zaudējumiem, tad jo vairāk...Ja...Ja šauri personīgā aspektā šis gads aiziet ar pāris sāpīgiem zaudējumiem, tad jo vairāk gribas nostabilizēt ieguvumus un negatīvās emocijas kompensēt ar pozitīvām.

Šajā gadā pārliecinājos, cik liela patiesība slēpjas teicienā, ka krīze ir lieliska iespēja jaunam sākumam. Par to stāstīja uzņēmēji, kuri situācijā, kad iepriekš tik stabilais produkts tirgū vairs labi neiet, nemeta “plinti krūmos”, bet “kustināja smadzenes” un tagad ražo pavisam jaunu un pieprasītu produktu.

Nupat mūspusē atkal divas ģimenes bija spiestas noraudzīties, kā uguns aprij pašu rokām celto. Varējām līdzjūtībā nopūsties un sevī justies priecīgi, ka ar mums tā nenotiek, bet varējām viņiem šo krīzi palīdzēt pārvarēt, vien uzspiežot ziedojumu tālruņa numuru. Nešaubos, ka drīz vien jums, lasītāji, varēsim stāstīt par kopīgiem spēkiem atjaunoto ēku.

Piecelties iespējams arī pēc vissmagākās krīzes – tuvākā cilvēka nāves. To šogad apliecināja mācītāja Pētera Sproģa ģimene, kas pēkšņi zaudēja bērnu. Valmierā, kur notika šī traģēdija, mazās meitenītes nāve krasi pārvērta vairāku tās aculiecinieku – ar Sproģu ģimeni tieši nesaistītu cilvēku – dzīvi. P. Sproģa pārdomas par dzīves jēgu pēc notikušā, ko medijos un sociālajos tīklos var atrast ikviens interesents, der palasīt brīžos, kad lielākā problēma šķiet patukšais maciņš vai sliktā valdība.

Krīzēm ir arī sava labā puse – tās liek fokusēties uz savas vērtību sistēmas balstiem un koncentrēties uz patiesi svarīgo. 

Pievieno komentāru

Blogi