Patiesam stāstam ir jābūt patiesam

Hepatīta slimnieku biedrība uzsākusi jaunu akciju, lai panāktu, ka valsts kompensē ārstēšanu 100 procentu apjomā visiem C hepatīta slimniekiem. Man nav nekādu iebildumu pret sociālām aktivitātēm, neielaidīšos diskusijā, cik un kam valstij...Kā teikts preses relīzē - "Lai pievērstu sabiedrības un atbildīgo lēmumu pieņēmēju uzmanību straujai C hepatīta  vīrusa izplatībai Latvijā, sākot no otrdienas, 14. augusta, četrās vietās Rīgā tiks uzstādīta īpaša instalācija no lellēm "Šis ir stāsts par dzīvību”. Lelles un tām pievienotie patiesie dzīvesstāsti vēstīs par to, kā cilvēki ir inficējušies ar C hepatītu, kā ar to sadzīvo un kādas tam ir sekas."

Viens no dzīvesstāstiem ir par 13 gadus veco Miku: "Miks, 13 gadus vecs, ar C hepatītu inficējies slimnīcā, kad pēc aklās zarnas plīsuma un operācijas bija nepieciešama asins pārliešana". Patiesībā es nespēju noticēt, ka inficēties var ar asins pārliešanu. Operācijas laikā? Kā? Ar slikti sterilizētiem instrumentiem? Uzskatu, ka mediķu vidū proporcionāli ir visvairāk cilvēku ar augstu atbildības sajūtu, neticu, ka kāds ķirurgs riskētu operēt ar nesterilizētiem instrumentiem. Tā kā iesākumā pieteikts, ka stāsti ir patiesi, zvanīju akcijas organizatoru pārstāvei Ievai Galuzai un jautāju - vai ir pierādīts, ka inficēšana notikusi ar asins pārliešanu un slimnīcā. Tad ārstēšanos apmaksātu valsts.

Ieva Galuza atbild - stāsts patiess, mainīts tikai zēna vārds, bet tiešām nav pierādīts, ka ar C hepatītu viņš būtu inficējies slimnīcā, operācijas vai asins pārliešanas laikā. Viņa piekrīt, ka inficēšanās var notikt arī citādos veidos, kad vien ir saskarsme ar inficētām asinīm. Piebilst, ka zobārstniecības kabineti reizēm grēko ar instrumentu sterilizāciju. Vienkārši ģimene uzskatot, ka tas noticis slimnīcā.

Bet patiesam stāstam ir jābūt patiesam! Nevar grābt apvainojumus no zila gaisa, pametot "zem tanka" asins pārliešanas dienestu un - kārtējo reizi - veselības aprūpes sistēmu, anonīmi un nepamatoti piesaucot, ka puisis inficējies slimnīcā. Vismaz būtu ielikuši teikumā vārdu "iespējams".


p.s. Zemāk skatāma izsūtītā preses relīze:

Rīgas ielās būs lasāmi stāsti par dzīvību
Pilsētā tiek izvietotas īpašas lelles ar patiesiem dzīvesstāstiem par to, kāda ir dzīve, ja esi inficējies ar C hepatītu

Lai pievērstu sabiedrības un atbildīgo lēmumu pieņēmēju uzmanību straujai C hepatīta  vīrusa izplatībai Latvijā, sākot no otrdienas, 14. augusta, četrās vietās Rīgā tiks uzstādīta īpaša instalācija no lellēm „Šis ir stāsts par dzīvību”. Lelles un tām pievienotie patiesie dzīvesstāsti vēstīs par to, kā cilvēki ir inficējušies ar c hepatītu, kā ar to sadzīvo un kādas tam ir sekas.

Šādu iniciatīvu Hepatīta biedrība uzsāk ar mērķi piesaistīt atbalstītājus parakstu vākšanai portālā www.manabalss.lv, lai panāktu, ka valsts C hepatīta slimniekiem kompensē ārstēšanos 100% apjomā. Parakstu vākšanu biedrība uzsāka, jo aptuveni puse no tiem, kuri ir inficējušies ar c hepatītu, ārstēšanos nevar atļauties. Instalācijā lasāmo dzīvesstāstu pamatā ir reālu C hepatīta slimnieku stāsti – ja ir vēlme uzzināt vairāk par cilvēkiem, kuri ir piekrituši publiski izstāstīt par savu dzīvi ar C hepatītu,  un sniegt viņiem kādu palīdzību, aicinām sazināties ar Hepatīta biedrību!
Vienlaikus Biedrība ar šī instalācijas atklāšanu uzsāks fizisku parakstu vākšanu, lai šo iniciatīvu būtu iespējams atbalstīt arī tiem cilvēkiem, kuriem nav pieejama interneta balsošana. Savāktos parakstus Biedrība plāno iesniegt Saeimai ar prasību nodrošināt valsts pilnībā apmaksātu hepatīta C ārstēšanu.
Pirmā instalācija tiks izvietota pie Saeimas nama, kurā tiks attēlots vienas ģimenes stāsts:

Miks
13 gadus vecs, ar C hepatītu inficējies slimnīcā, kad pēc aklās zarnas plīsuma un operācijas bija nepieciešama asins pārliešana.
Vienkāršāk būtu, ja es būtu nomiris jau toreiz - slimnīcā. Namu vecis nezvanītos pie durvīm un nelamātos. Tētis nebrauktu projām un varētu strādāt par skolotāju. Mamma vakaros neraudātu. Brālis nerunātu par skolas pamešanu un braukšanu tētim līdzi.
Indra,

Mika mamma
Ar Mika slimību viss pēkšņi mainījās. No normālas vidusmēra latviešu ģimenes pēkšņi esam nonākuši maznodrošināto statusā, kad pēc zāļu iegādes pāri palikušais nepietiek ne pārtikai, ne komunālajiem, ne apģērbiem. Dzīvokļa parāds aug, apsaimniekotājs draud ar izlikšanu, Miks to visu redz un saka, ka vienkāršāk būtu, ja viņš nomirtu.. Bet viņam ir jādzīvo!

Armands, Mika tēvs
Šomēnes visa ģimene esam pēdējo mēnesi tā kopā. Realitāte ir skaudra – slimība ir nežēlīga, zāles ir dārgas, alga ir tāda, kāda tā ir, un ģimenes vajadzības, bērniem augot, nesamazinās. Ieceres, plāni, sapņi par nākotni vienā mirklī var sašķīst druskās. Skolotājs vairs nebūšu. Būšu sienu apmetējs Anglijā. Bet nav nozīmes nekam citam kā vien mana bērna cīņai par dzīvību...

Francis, Mika brālis
Kopš sīkajam atklāja to slimību, viss kļūst arvien ļaunāk. Žēl mammas. Tētis brauks prom, lai būtu nauda. Man liekas, man jāiet prom no videnes un jābrauc līdzi – būšu patstāvīgs, nesēdēšu vecākiem uz kakla, un viņiem paliks vairāk naudas Mika zālēm un ārstēšanai.
Papildu Saeimai, šādas instalācijas tiks izvietos t/c „Domina Shopping”, t/c „Origo” un pretī Latvijas Universitātei, kur katrā vietā būs citi patiesi stāsti no dzīves.

Hepatīta biedrība vairakkārt ir uzsvērusi to, ka arvien straujāk pieaug to cilvēku skaits, kuri inficējas ar C hepatītu – uz 53 Latvijas iedzīvotājiem ir viens ar C hepatītu slims cilvēks*. Aptuveni puse no viņiem ir spiesti atteikties no iespējas ārstēties, jo nevar to atļauties - valsts kompensē ārstēšanu tikai 75% apmērā. Līdzīgu nostāju pauž arī nozares eksperti.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Inga Šmate uzsver, ka ārkārtīgi svarīga ir sabiedrības izglītošana, it sevišķi jauniešu informēšana par C hepatīta bīstamību, izplatīšanās veidiem un profilaksi. „Jauniešiem šī informācija būtu jāsaņem jau vidējās izglītības iestādēs mācību programmu ietvaros. Tāpat joprojām ļoti liels inficēšanās risks saistīts ar intravenozo narkotiku lietošanu. Ne mazāk nozīmīgs inficēšanās risks ir prezervatīvu nelietošana dzimumkontaktos, nereti esot reibuma stāvoklī. Tikai tad, kad ikviens no mums būs informēts un apzināsies saslimšanas riskus, varēs panākt infekcijas ietekmes mazināšanu uz sabiedrību kopumā,” komentē I.Šmate.

Ieva Galuza

Pievieno komentāru

Blogi