Palikt latvietim

Agrāk populārs bija salīdzinājums, ka vajadzētu 40 gadus pa tuksnesi staigāt, lai izaug jauna, neatkarības laiku paaudze. Tuksneša mums nav, un arī lieku 40 gadu ne toreiz bija, ne tagad ir. Kā ir, tā jādzīvo.Savā sveicienā Pesahu...Savā...Savā sveicienā Pesahu svētkos, atceroties iziešanu no Ēģiptes pirms 3325 gadiem, rabīns Mordehajs Glazmans atgādina, ka izturēt un nepazaudēt nacionālo pašapziņu palīdzēja trīs tradīcijas: dot bērniem ebreju vārdus, lietot valodu un valkāt tautas tērpus.

Cik populāri ir latviešiem dot latviešu vārdus un cik ļoti uz to pastāv latvietis jauktajā laulībā?

Varētu likties stulba, nedemokrātiska un mūsdienām neatbilstoša vāvuļošana, kā pati domāju līdz kādam brīdim. Taču vienā garstāstā par latviešu strēlniekiem pēc cīņām streļķis mīļotai teic, ka vajadzēs vismaz četrus bērnus, lai vieglāk mazināt kara cirstos robus latviešu tautā. Un noteikti jābūt Jānim un Miķelim, Jēkabam, jo kas tad liks latviešu vārdus, ja paši latvieši neliks. Labi, tas ir tikai literārs darbs, propaganda, bet tomēr. Dariet, kā zināt, bet padomājiet ne vienai dienai!
Par gatavību runāt citās valodās – vai vajag, vai nevajag – un latvieša pazušanu tulkojumā rakstīju jau iepriekš. Zūd vēlme un nepieciešamība izteikties latviski.

Tautastērpa valkāšana mūsdienās arī ir ierobežota, bet ne iespēja uzzināt. Vai nedēļas nogalē satiki savu meistaru? Latvietim gēnos ir dzīva gadsimtos slīpēta krāsas izjūta un laba gaume, arī vēlme valkāt dabisku materiālu. Tas lien uz āru, pat humpalā mūsdienu “tautas tērpu” izvēloties.

Taču, par īsto tautastērpu runājot, piemēram, pie suitiem īsts trakums sācies. Ieminējos tās puses jostu meistaram, ka darba droši vien netrūkst, katram suitam vajag vismaz pāris jostas, bet viņš atteic – viņi jau paši auž! Tātad tik traki jau tomēr nav, kādu laiku vēl ķepurosimies!

Pievieno komentāru

Blogi