Nu, redzēsim!

Pajautāju paziņai, ko Otrajās Lieldienās sadarījusi. Atskanēja atbilde: “Cēlām sniegavīrus!” Tūlīt sekoja piebilde: “Atkal!” Nevar nepiekrist, ka sniegavīru celšana ir jauka nodarbe, bet celt sniegavīrus aprīlī jau ir par traku....Gribētos jau vicot pa dārzu, bet kur lai vicojas, ja sniegs vēl līdz puscelim. Un nav jau jābrauc nemaz uz Alūksni, pietiek pabūt tepat Kalvenes pusē. Joprojām dziļa ziema, kas nedomā atkāpties.

Pat vairs neizbrīna fakts, ka snieg. Rītos tas jau pierasts skats, paveroties laukā pa logu. Sals pieturēšoties līdz maijam, būšot “bada gads” – pavīdējušas jau tādas pesimistiskākās prognozes.
Pavasaris būšot auksts. Tas tā varētu būt, jo jau pati pirmā pavasara diena nebija no tīkamākajām un atgādināja ziemas vidu ar sniegputeni. Pasekojot gaidāmajām laika prognozēm, desmit grādi plusos pēc nedēļas jau liekas neticami. Dzīvosim – redzēsim. Iespējams, ledus laikmeta beigas jau ir pavisam tuvu.

Nedaudz vēlāk šopavasar sanāks sākt rušināties pa zemi, bet izaugs jau tāpat. Pats pērn visu tā pavēlāk sabāzu zemē, bet joprojām nevaru vien nopriecāties par izaudzēto – pietiks līdz jaunas ražas sākumam. Velkam no pagraba ārā pērnās burkas un gaidām pavasari – būs! Šogad kā vēl nekad ziema ir spējusi visiem piegriezties. Šķiet, nupat jau arī bļitkošanas cienītājiem. Pēc mēneša jau jāsākas līdaku sezonai, bet vēl jātup uz ledus un jāurbj pusmetru biezi caurumi. Latviešu ticējumi vēsta: ja aprīlis sākas ar sniegu, tad mēnesis beigsies ar lapām – tā savā mājaslapā vēsta dabas vērotājs Vilis Bukšs. Nu, redzēsim!

Pievieno komentāru

Blogi