Neskaidrās prioritātes

Varbūt gluži ne skandāls, bet lielu neapmierinātības vilni sporta aprindās un ne tikai radīja publiskotā informācija par “Latvijas valsts mežu” ziedojumu sportam aizvadītajā gadā. Ne par ziedojumu kā tādu, bet par tā sadalījumu. 2,4...Latvijas Olimpiskā komiteja, kas varētu koordinēt naudas sadalījumu, neslēpj – kas maksā, tas pasūta mūziku. Ziedotājs naudu var dot, kam grib, bet LOK teju vienīgā iespēja esot atteikties no ziedojuma vispār. LOK šefs Aldons Vrubļevskis sola, ka šogad naudas sadale būšot daudz saprotamāka.

Manuprāt, visas problēmas rodas no sporta sistēmas nesakārtotības kopumā. Daudziem nav skaidrs, kas, ko, cik un par kādiem nopelniem saņem. Tie visi ir ļoti būtiski jautājumi, uz ko atbildīgajiem jāsniedz atbildes. Svarīgākais – prioritātes.

Valdība lēmusi arī kērlingu un regbiju iekļaut prioritāri atbalstāmo sporta veidu sarakstā, vienlaikus paredzot, ka pārējām valsts izlasēm finansējums tiek samazināts par trim procentiem. Pamatojums – olimpiskie sporta veidi. Lai man piedod šo sporta veidu līdzjutēji, neredzu tajā nekādu loģiku. Valstī, kurā pēc finanšu krīzes knapi velk galus kopā, tagad būs neskaitāmi prioritāri sporta veidi.

Pat daudzās sporta lielvalstīs tā nenotiek. Piemēram, Somijas tramplīnlēcēji sūdzas, ka nav naudas normāliem treniņiem. Un tas notiek valstī, kur šim sporta veidam ir neskaitāmi olimpiskie un pasaules čempioni! Ko gribam mēs? Acīmredzot – būt labi visiem, katram iedodot pa kumosiņam. Ka tik kāds neapvainotos! Ar šādu stratēģiju drīzāk daudzus potenciālos čempionus nevis iegūsim, bet zaudēsim. Katram savs sports ir vismīļākais, un ikviens uzskatīs, ka tieši tam jābūt visdāsnāk atalgotajam. Taču, tā turpinot, 2020. gadā arī "sievu nešana" kļūs par prioritāru sporta veidu.
Ko nevar celt, to nevar nest. Mēs pagaidām darām pretējo.

Pievieno komentāru

Blogi