Ne visiem tiek

Dziesmu un deju svētki notiek ik pēc četriem gadiem. Koristi, dejotāji, folkloristi un citi svētku dalībnieki gatavojas jo cītīgi – mēģinājumu zālēs sviedri netiek žēloti un stundas netiek skaitītas.Katrs kolektīvs vēlas nokļūt...Katrs kolektīvs vēlas nokļūt uz Mežaparka lielās estrādes vai uz stadiona zāliena, lai izlēktu deju soļus. Ģimenes samierinājušās, ka pusgadu pirms svētkiem pašdarbnieku kolektīvu dalībnieki mājās nav, un viss pakārtots mēģinājumiem, skatēm un uzstāšanās reizēm. Viņi cer, ka tuvinieku uzstāšanos būs iespēja redzēt lielkoncertos Rīgā, kas sagādā īpašu baudu un ļauj noķert īpašo kopā būšanas sajūtu. Gluži kā ne visi kolektīvi tiks uz šiem svētkiem, arī ne visi skatītāji varēs klātienē redzēt šos grandiozos koncertus. Atliks vien skatīt televīzijā un mēģināt noķert sajūtu caur ekrānu.

Pagājušajā sestdienā tirdzniecībā nodeva 58 tūkstoši biļešu uz XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem. Lielāko daļu pārdeva pāris stundu laikā. Šobrīd atlikušas vien biļetes uz Tautas tērpu skati, tautas mūzikas koncertu “Raksti”, vokāli simfoniskās mūzikas koncertu, kokļu ansambļu koncertu, vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncertu.

Protams, visi nekad nevarēs nokļūt notikumu epicentrā, jo vietu skaits ir tik liels, cik ir, tomēr interesanti, ka 12 procenti no biļetēm ir ielūgumi, kas tiek piešķirti valsts augstākajām amatpersonām, ārvalstu diplomātiskajam korpusam, Saeimas deputātiem, ministriem, ministriju valsts sekretāriem un parlamentārajiem sekretāriem. Kultūras ministrija bija izdomājusi, ka ļaus deputātiem izpirkt rezervētās biļetes par skaidru naudu vai ziedojumiem, tā papildinot ieņēmumus no biļešu pārdošanas. Dziesmu svētku padome gan lēma citādi – deputāti ielūgumus saņems par baltu velti. Ar ko gan deputāti labāki par pārējo tautu, kam par biļetēm jācīnās, stāvot rindās un maksājot ar savu naudu?

Pievieno komentāru

Blogi