Mums paveicies!

Mūzikas un ražas festivāls “Zemlika” bija labākais, kas ar mani pagājušajā nedēļas nogalē varēja notikt. Spilgts festivālu sezonas noslēgums un skaistas atvadas no rudens. Pārlūkojot savas aproces uz rokas, varu saskaitīt,...Neapšaubāmi, ka labākais bija “Kilkim Žaibu”, un Jāņos arī turpmāk jādodas uz Lietuvu. Tur bija vislabākā publika, kas no daudzām valstīm sabraukusi klausīties kvalitatīvu smago un folkmūziku – tādu, kas neskan kurā katrā pasākumā.

Publikas un muzikālā piedāvājuma ziņā “Zemlika” neatpalika, tas šo festivālu ierindo starp īpašajiem. Pietiek apmeklēt vienu Latvijas festivālu, lai uz citiem varētu nedoties, jo visos ar retām izmaiņām spēlē vienas un tās pašas grupas. Pabūšana “Zemlikā” solīja jaunatklājumus ik uz soļa, jo, ja neskaita Latvijas māksliniekus, par ārzemju visiem nebija nekas dzirdēts. Taču viņus bija vērts dzirdēt. Joprojām man žēl to, kuri divas dienas nepabija Durbē.

Jā, varbūt ir jābūt mazliet trakam, lai vaļējā un neapkurinātā telpā ar ziemas cepuri galvā skatītos foršas dokumentālās filmas. Bet citādi festivāla norises laikam nav ne vainas. Jaukajā Durbes luterāņu baznīcā pirms koncerta varēja tikt pie karstas tējas, un koncerta laikā bija sajūta – nokļūts paradīzē.

Nez, vai fantastiski sārtās debesis bija ieplānotas pirms Petrela uzstāšanās, taču bija neizmirstama kulminācija festivāla otrajā dienā. Baigi jau gribētos, lai durbenieki, liepājnieki un visi pārējie vēl vairāk novērtētu to, ko organizatoru komanda paveikusi. Kaut kas tāds ne visur notiek. Mums ir baigi paveicies!

Pievieno komentāru

Blogi