Latviešu bērnu literatūra

Laikam stulbums un aklums mani sitis - ceru, ka gudrie un izglītotie līdzcilvēki man palīdzēs. Kas un kur ir latviešu bērnu literatūra? Kas attēlo, veido bērnam latvisku domāšanu no mazotnes, piedāvājot literatūru, kas audzina netieši,...Tāda literatūra, kas jauno paaudzi audzinājusi, teiksim, gadsimta garumā.

Dzeja varētu būt atsevišķs temats, tur vismaz atceros Raiņa "Manu lellīti sauc Lollīti". Nesenā pagātnē ražīgs un interesants bija Ojārs Vācietis, tagad esmu sajūsmā par Māru Cielēnu.

Bet kā ar tādu "senāku" literatūru, kas bērnos liktu latvisko pamatu? Tikai nevajag uzreiz piesaukt "Anneles stāstus", "Manas dzīves rīts", "Baltā grāmata" utt. Tās ir rakstnieku atmiņas par viņu bērnību, ne literatūra bērniem. Vismaz nekas tāds, kas būtu klasika, līdzīgi kā dažas pasakas, kuras tiešām it kā zina visi - par Sprīdīti, piemēram.
Labi, varbūt "Staburaga bērni" no tiem atmiņu stāstiem mazliet tēmētu tajā virzienā - kaut kādi piedzīvojumi tur ir, bērnam varētu būt interesanti lasīt.

Latvieši reti kad ir kinofilmās, nekad neglābj pasauli. Spriežot pēc "nospieduma literāri informatīvajā telpā", te nekas nenotiek. Visa, bērna un pusaudžaprāt, interesantā dzīve rit kaut kur citur. Labākajā gadījumā - fantastiskā vidē. Tur vēl varētu pieciest, ka nav latvisku vārdu, latvisku nosaukumu. Paldies Valdim Rūmniekam, ka ir "Ozola grāmata". Rūmnieka un Miglas "Kuršu vikingi" arī varētu "pavilkties" jaunajai paaudzei. Ko vēl ieteiksiet?

Var jau tēmu izvērst plašāk - kas notiek ar latviešu rakstniecību un kāda tā ir. Vai varbūt nu jau esam tulkoto grāmatu paaudze?

Pievieno komentāru

Blogi