Laimīgu jauno!

Vēlēšanu nakts arvien izraisa asociācijas ar Jaunā gada gaidīšanu. Dažam noteikti liekas, ka varētu būt pat jauna ēra. Pie tik sakāpinātām emocijām iederētos arī salīdzinājums ar bērna dzimšanu, taču mazliet citādā rakursā – prātā...Sākas...Sākas pirmie kompromisi starp to, kas solīts, un to, ko gribētu un varētu. Kā āža kāja izlien priekšvēlēšanu teikumu “gribam un varam strādāt”, “sastrādāšos ar visiem novada labā” otrās puses – “ja liksit mūs mierā un neskatīsities uz nagiem četrus gadus” un “ja nerunās man pretī”. Kā māca veca anekdote – “labklājību visiem... pēc klātpieliktā saraksta”.

Lai jaunais (gads, sasaukums, laiki) būtu citādāks, ar vienu maģisku nakti nepietiks. Citādākiem jābūt veseliem četriem gadiem.

Galu galā – paši jau arī esam vainīgi, ka rodas izteicieni “priekšvēlēšanu cirks”, “kā var nesolīt”. Kas liedz priekšvēlēšanu programmas, solījumus paturēt prātā visu laiku? Aktīvāk iesaistīties lēmumu tapšanā, apspriešanā. Pieprasīt atskaiti un skaidrojumu.

Kā lai nerodas bezspēcības un vienaldzības sajūta, ja jēdzieni atklātība un godīgums, sadarbība un informētība tiek tulkoti tikai kā lēmumu publicēšana? Pat iepriekš zināma domes sēdes darba kārtība vienkārši noliek fakta priekšā. Tātad pašvaldībai ir jābūt vēlmei izsludināt, apspriest arī jautājumus, ko skata komisijas, apspriež komitejas. Vienkārši vajag vairāk sarunāties, sazināties, cienīt citam citu.

Vēlētājiem ir jāatmet tradīcija pēc vēlēšanām ieslīgt letarģiskā miegā uz gandrīz četriem gadiem, jāmācās aizstāvēt savas intereses. Sagaidīsim ko jaunu tikai tad, ja arī paši vairs nebūsim vecie.

Pievieno komentāru

Blogi