Labas pārvaldības sapnis

Liepājas Sporta pārvaldei, Izglītības pārvaldei norēķinu konti ir tikai “SEB bankā”. Simtiem vecāku, kuriem jāmaksā par sporta skolu vai bērnudārzu, maksā papildus par bankas pārskaitījumiem. Pat lai veiktu iekšēju pārskaitījumu...“Un jūs nevarat tos desmit santīmus samaksāt?” man uzjautā domes izpilddirektora vietnieks. Tā esot vienkāršāk administrējams budžets. Nepareiza nostāja, nekorekts jautājums! Tie nav tikai vienas ģimenes tēriņi, turklāt ir ģimenes, kas tiešām skaita santīmus, bet par kurām neviens skaļi neiestājas. Te ir runa par pašvaldības attieksmi – izdevumi un neērtības lielai vecāku daļai vai arī tikai iestādes grāmatvedim, reizi mēnesī naudu ar automātisku transakciju no kontiem savācot. Ticu, ka Liepājas dome ir pietiekami liels klients, lai papildkonti esošajam neizmaksātu dārgi un bankas pacenstos ar piedāvājuma nosacījumiem. Nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanai domei taču ir paredzējusi kontus vairākās bankās.

Tiesībsargs ir atzīmējis, ka tiesības uz labu pārvaldību šajā gadsimtā uzskatāma par vēl tikai topošu cilvēktiesību. Taču Latvijā ir spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likums. Tā 10. pants nosaka gan to, ka valsts pārvaldei nav savu interešu, gan to, ka valsts pārvalde “savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā”.

Pievieno komentāru

Blogi