Kārtība paliek kārtība

Laiki mainās, un kārtība mainās tiem līdzi. Tikai ne vienmēr visi cilvēki to savlaikus pamana un spēj atrast mazāk sāpīgo veidu, kā mainīties līdzi.Kamēr Miķeļdienas gadatirgus vieniem joprojām ļauj izbaudīt gadskārtu ritumu,...Kamēr...Kamēr Miķeļdienas gadatirgus vieniem joprojām ļauj izbaudīt gadskārtu ritumu, svinēt apjumības, paburzīties cilvēkos, citi teic, ka lielveikali vaļā ir katru dienu – burzies, cik gribi. Bet es negribu. Es gribu, lai katram ir sava vieta un savs laiks. Lai darbdiena atšķiras no svētdienas. Lai rudens atšķiras no ziemas, lai gan man vienlīdz patīk gan viens, gan otrs. Tā ir mana kārtība. Ik dienu es varu “izskriet” cauri tirgum un nopirkt svaigu pienu vai maizi, ja apēsta pašas ceptā. Es neesmu lielveikalu cilvēks, bet tas nenozīmē, ka tādi nedrīkst būt citi. Vieta zem Saules ir visiem.

Kamēr vieni spītīgi pērk rozā kleitas meitenēm un zēniem zilus džemperus, cenzdamies nepieļaut pat domu, ka zēnam varētu būt sarkanas bikses (Ķīnā sarkans ir “vīriešu krāsa”, jo apliecina spēku), citi atceras par zaļo un dzelteno krāsu, par oranžo un violeto. Skaidrs, ka biznesam tas par labu nenāk – ar stereotipiem un bailēm vienmēr var labāk nopelnīt.

Dzimuma loma taču ir kas vairāk par džempera krāsu. Daudz svarīgāk par nepieciešamību būt labam patērētājam, tātad “iederēties”, ir atcerēties par nepieciešamību pilnveidoties. Kļūstot par labāku cilvēku, svarīgi pārņemt labāko, nevis vīrišķo tikai tāpēc, ka tas vīrietim piederas, vai sievišķo, jo tā sievietei piederas. Paņem labāko, kas dara tevi un pasauli ap tevi labāku! Kāpēc satraukums, ka tas varētu “nograut visus pamatus”? Biznesa un manipulēšanas pamatus – noteikti. Citam tas ir kārtējais kreņķis, ka vajadzēs papūlēties atrast pamatam ko jaunu.

Pievieno komentāru

Blogi