Īstais laiks

Kārtējo reizi tuvojas brīdis, kad jāgroza pulksteņa rādītāji, lai arī mēs te, Latvijā, būtu kā visi citi Eiropā. Par laimi, rudenī atgriežamies pie “īstā” laika, kas raksturīgs mūsu ģeogrāfiskā platuma grādiem. Grūtības, ko...It kā jau lēmums grozīt pulksteni šurpu turpu valsts mērogā ieviests ar domu ietaupīt. Taču joprojām nav gadījies lasīt kaut vienu zinātnisku pētījumu, kas argumentēti pierādītu, kāds tieši labums no šā pasākuma ir.

Tas atgādina situāciju ar valodu apmācību agrīnā vecumā. Atceros – atmodas gados ne viens vien “pētnieks” pauda sašutumu par to, ka pirmsskolas vecumā mazulis apgūs vēl kādu valodu, ne tikai dzimto, jo tas būtu pārāk sarežģīti vēl nenobriedušajai psihei. Savukārt tagad kažoki mesti uz otru pusi un plaši izskan viedoklis – jo agrāk bērns sāk mācīties svešvalodu, jo vieglāk to apgūst. Kur pētījumi, kas to pierādītu? Ir tikai emocionāli apgalvojumi.

Līdzīgi arī gadījumā ar laikrāžu grozīšanu. Vai te nebūtu lauks, kur sevi pierādīt pētniekiem? Ieguvums būtu nozīmīgs. Tomēr pagaidām zinātnieki šajā lauciņā nelaužas – laikam nejūt ne aicinājumu, ne pieprasījumu. Atšķirībā no “Kursas Laika” aptaujātajiem cilvēkiem, pašai gadījies piedzīvot situāciju, kad “pulksteņu grozīšanas” dienā iznāk kaut ko nokavēt. Gatavojoties zinātniski pētnieciskā darba aizstāvēšanai augstskolā, studentiem jāpārdzīvo tā saucamā “priekšaizstāvēšana”. Minūtes desmit pirms noteiktā laika ierodoties noteiktajā vietā, bija jāpiedzīvo dīvainas sajūtas – valda pilnīgs klusums, nav ne miņas no situācijai piedienīgās satraukuma pilnās murdoņas. Izrādās, kolēģi jau stājušies komisijas priekšā un cīnās pilnā sparā. Par laimi, viss beidzās veiksmīgi, jo zinātnisko darbu vērtētāji bija gana saprotoši.

Pievieno komentāru

Blogi