Draugu draugi

Akcijas (citādi to grūti nosaukt), kas uzsāktas pret trim Reformu partijas ministriem Edmundu Sprūdžu, Robertu Ķīli un Danielu Pavļutu, stipri atgādina seriālu, tikai, jāatzīst, mākslinieciski visai vājā izpildījumā. Nezin, kā...Vai pēkšņi pār lielo pilsētu mēriem, augstskolu rektoriem, Privatizācijas aģentūras vadītāju un vēl citiem pēkšņi būtu nākusi kāda apskaidrība?

Noteikti katram no ministriem var ko pārmest, jo, kā zināms, viena pagale nekad nedeg. Taču diez vai lielākos pārmetumus viņi būtu pelnījuši par to, ka kaut minimāli cenšas sakārtot jomas, kas gadu gadiem veidojušās kā savdabības zonas, kuras kontrolē struktūras ar visai lielu līdzību mafijas klaniem. Ja reiz atsaucamies uz tautas gudrībām, tad vērts pieminēt vēl vienu – pasaki, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu.

Lai ko arī varētu pārmest E. Sprūdžam, tomēr, ja pret viņu vēršas izbijuši “tautpartijieši” un “zaļzemnieku” pakaļskrējēji, kas izsaimniekojuši valsti un noveduši to līdz kliņķim, lai sagrābtos savās ķešās, cik vien var, tad, gribi vai ne, jāsāk domāt, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ir trāpījis lapseņu pūznī.

Liepājnieks Uldis Sesks, jelgavnieks Andris Rāviņš, jūrmalnieks Gatis Truksnis, rīdzinieks Nils Ušakovs un vēl citi ir ārkārtīgi sašutuši. Taču nosauktie vārdi, šķiet, ne pārāk saistāmi ar godīgu un pilnīgi nesavtīgu darbu iedzīvotāju labā.

Var kritizēt izglītības un zinātnes ministru R. Ķīli par viņa haotiskumu, taču tas, ka tieši augstākā izglītība ir joma, kas valstī ir aizgājusi galīgā purvā un augstskolu neapšaubāmi ir par daudz, gan ir fakts. Jācer, ka politiskie svaru kausi svērsies saprātīgi un neatgriezīsimies pie valsts izlaupītāju pārsvara.

Pievieno komentāru

Blogi