Cietie cipari

Vērtējums skolā ir svarīga, bet tomēr diezgan subjektīva lieta. Cieti cipari ļauj salīdzināt skolēnu sekmes. Diezgan pamatoti var cerēt, ka tie paši cietie cipari ļauj salīdzināt arī skolēnus no dažādām viena novada skolām. Lai...Kristaps...Kristaps Sedols Priekules vidusskolā ir absolūti labākais – 12. klasi pabeidzis ar vidējo atzīmi 9,21. Nebūtu Virgas pamatskolā ceturtklasnieks Aleksandrs Romaško ar 9,56, Kristaps vispār būtu labākais novadā. Man gan gribētos teikt, ka vidusskolā 9,21 ir ar pavisam citu garšu nekā 4. klasē.

Kristapa sniegums ir izcils, bet tas nenozīmē noniecināt Aleksandra sasniegto, tikai jāatceras – katram savs. Arī vērtēšanai derētu tās pašas grupas, kā dalās izglītības sistēma – sākumskola, pamatskola, vidusskola. Kā panākt vienotu skatu uz sekmēm visās viena novada skolās? Var būt sistēma, ka 20 novada labākie sanāk visi no vienas skolas. Prieks un lepnums skolai! Bet varbūt arī izvērtēt sekmju progresu pa semestriem? Atzinība ceļ, vienaldzība – gremdē.

Spēja vienoties par izvērtējuma sistēmu, veidot līdzsvaru starp cietiem cipariem un grūti fiksējamiem lielumiem ir apliecinājums novada dzīvotspējai – atrast labāko, efektīvāko variantu ne tikai izglītības jomā, bet arī spriežot par investīciju, finansējuma apjomu vai gluži vienkārši – uzmanību. Viena lieta ir abstrakti klaigāt “mums dara pāri”, pavisam cita, sarēķinot, kā tas izskatās uz vienu iedzīvotāju tajā vai citā apdzīvotā vietā un ciemā. Tomēr jebkurā gadījumā paturot prātā, ka viena aina rodas, izmantojot cietos ciparus, otra – aiz cipariem saskatot arī cilvēkus.

Pievieno komentāru

Blogi