Atpakaļ pie goda

Lauki turas uz sievām, teic gan Atzinības krusta kavaliere Elga Bunka, gan vēl ne viens vien sociālais darbinieks. Kā likums, sieviešu kārtas, jo sociālais darbs ir smags un – kāds brīnums! – pārsvarā to dara sievietes. Tāpat kā...Ne viens...Ne viens vien vīrietis teic – zem mana goda par tik mazu algu strādāt. Lai viņi ieskrienas! Un turpina kasīt vēderu, dzīvot un pat dzert uz sievas rēķina, kura tādu “godu” nevar atļauties un paspēj gan “simtlatniekos” saraut astoņas stundas, gan bērnus apkopt, gan vēl zeķes visiem aplāpīt. Kāpēc tad tas vīra gods klusē? Kāpēc tas gods nav tāds, kas liek celties kājās un iet sakārtot valsti un izdzīt mošķus? Kas tas par godu, kas kalpo tikai pašam un slinkumam, bet ne ģimenei, apkārtnei? Ar tādu “vienvirziena” godu valsti neuzcelsi.

Jaunais Ūdensvīra laikmets sevi pieteic arvien vairāk ar nepieciešamību skatīties dažādos virzienos, saprast, ka lietas un parādības viena otru papildina, ietekmē, nevis izslēdz un ignorē. Neturēties pie sava egoisma diktētas taisnvirziena cietpaurības, bet paskatīties plašāk un rīkoties. Nevis princips – nedaru, jo man no tā nav labuma, bet daru, jo nevienam no tā nav sliktuma. Līdz beigās izrādās, ka no šīs darīšanas ieguvēji ir visi. Un nekreņķēties par tiem dažiem, kas arī tiek sildīties pie Jūsu veiksmes un darīšanas. Jo galvenais jau ir paša prieks un ieguvums – vai tad māju gods neprasa, lai slieksnis noslaucīts, mājinieki un gājēji paēduši?

Pievieno komentāru

Blogi