Ar vēlmi svinēt

Šogad atkal kā brīvdienu iespēja iemirdzējās pareizticīgo Ziemassvētku zvaigzne, drīz būs runas par 8. martu, un daži asprāši jau skandē, ka arī citās ticībās ir pietiekami daudz svētku, kas varētu papildināt Latvijas iedzīvotāju tiesības...Cik tad vairs tālu līdz idejai, ka darba nedēļa varētu ilgt četras, ne piecas dienas. Kāpēc ne? Sevišķi, ja darba devējs lauza galvu, kā mazāk samaksāt par padarīto. Liks mazāk strādāt, būs mazāk jāmaksā. Cilvēkam vairāk paliks brīva laika pārdomām, apcerei vai citiem darbiem. Vēl mazliet padomās un, skat, pašapziņa sarosīsies, pats sev darbavietu uztaisīs, lai darba devējs neapceltu par speķarausi. Ja arī makam tiks mazāk, sirdij un ģimenei – vairāk. Neatceros, kurš no slavenajiem kapitālistiem, bet viens bija teicis – ja cilvēks grib izaugsmi, nevar strādāt astoņas stundas dienā.

Pieļauju, ka viņš domāja – jāstrādā vairāk. Es gribētu teikt – jāstrādā mazāk, lai var padarīt vairāk. Ja savu dzīvi cilvēks atdod darbam, kas nesniedz gandarījumu pašam un arī sabiedrībai no tā maz labuma, ja darba stundas dzīvei tiek uztvertas kā zudušas, labāk strādāt mazāk. Vismaz atliks vairāk laika kam jēdzīgam, kas beigās tevi pārvērtīs par efektīvāku darbinieku arī tajās “mazajās stundās”. No otras puses – izvēlies darīt to, kas tev patīk un kas citiem vajadzīgs, un nekad nebūs jāpārdzīvo, ka esi darbā! Vispārējais nīgrums sabiedrībā, manuprāt, nereti ceļas no tā, ka mūsdienu cilvēks ir tādās kā šizofrēniskās sprukās – nomet zemē vienu daļu dzīves, lai otrā kaut ko sasteigtu un saglābtu. Vieglāk un patīkamāk, ja skatās uz dzīvi kā vienu veselu, kurā neatkarīgi no kalendāra katrs var atrast dienas, ko svinēt.

Pievieno komentāru

Blogi