Ar "pret" iestāsimies par!

Iejaukties svešās sarunās, pat ja tās dzirdamas ārpus runātāju loka, nav labais tonis. Taču 18. februāra referendums varētu būt pietiekami nozīmīgs izņēmums, lai šai pieklājības normai pārkāptu.Kāda “Kursas Laika” lasītāja stāsta, ka pie...Kāda “Kursas Laika” lasītāja stāsta, ka pie savas darba vietas dzird ne vienu vien pagasta tantiņu sarunu, un pirms nobalsošanas dzirdētais viņu satraucis. Izskanot apgalvojums, ka jābalso “par”.

Un ne tāpēc, ka tantes vēlētos atkal runāt krieviski. Iemesls cits – viņas nezina vai nesaprot referendumā uzdotā jautājuma būtību. Daudzās mājās ne avīzes lasa, ne televīziju skatās, novērojusi lasītāja.

Tas gan zināms, ka jāiet aizstāvēt latviešu valodu. Un attieksmes apliecināšana it kā pašsaprotami pieprasa balsot “par”. Esmu par latviešu valodu! Bet balsošanas lapiņā ierakstītais jautājums prasa ko citu.

“Noteikti paņem līdzi savu pildspalvu!” viena autobusa pasažiere pamāca otru. Vēlēšanu iecirkņos būšot tādas, kuru rakstīto varēšot viegli izdzēst un labot. Otra neiebilst – tā varot būt. Par to, ka jābalso “pret”, gan viņām šaubu nav.

Savas pildspalvas izmantošana nekādus pārpratumus neradīs, bet publiskajā telpā nedēļā pirms referenduma, iespējams, izskanēs arī citi absurdi un mulsinoši apgalvojumi. Tāpēc ikvienam vajadzētu mest pie malas pieklājību un, izdzirdot nepareizu lietu izpratni, bez kautrēšanās iejaukties arī svešā sarunā. Šoreiz tā būs savas pilsoniskās stājas un patriotisma paušana, ne deguna bāšana privātās lietās.

Ja mēs iestājamies par savu valodu, tad referendumā ar “pret” atbildēsim uz uzdoto jautājumu: vai esam par krievu valodu kā otro valsts valodu?

Pievieno komentāru

Blogi