Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Priekšroku dod informācijas ieguvei digitālajos medijos 1

Priekules novada iedzīvotāji priekšroku ziņu ieguvē dod interneta portāliem. Tur jaunākā informācija iegūstama visātrāk un ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko portālu. Tas gan neizslēdz iespēju, ka ziņas, kas tur lasāmas, ir aplamas vai pat nepatiesas.

Katram savs
Virdzeniece un Virgas pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Egle stāsta, ka viņas mājās regulāri tiek lasīts izdevums “Dienas Bizness”. To iecienījis D. Egles vīrs, kurš interesējas par aktualitātēm biznesa sfērā, jo ir ar to saistīts. Pārvaldes vadītāja atklāj, ka no drukātajiem izdevumiem tiek pasūtīti arī dažādi žurnāli, galvenokārt – lai lasītu sarunas ar interesantiem un Latvijā zināmiem cilvēkiem. Jaunākās ziņas virdzenieku ģimene, pēc D. Egles teiktā, iegūst galvenokārt no portāliem internetā. Savulaik ģimene pasūtījusi arī laikrakstu “Kurzemes Vārds”, taču nu no tā atteikušies, pārejot uz vietējo ziņu lasīšanu laikraksta portālā “Liepajniekiem.lv”. Lai iegūtu jaunāko informāciju par notikumiem Latvijas mērogā, D. Egle apmeklē portālu “Diena.lv”, retu reizi ieskatās arī portālā “Apollo.lv”, savukārt viņas vīrs – “Delfi.lv”. Virdzeniece atzīst, ka šos portālus izvēlas tāpēc, ka tur strauji notiek informācijas apmaiņa, tādējādi iespējams laikus uzzināt par dažādiem notikumiem un aktualitātēm.

Maldina virspusība
Taujāta, vai informācijai izvēlētajos ziņu portālos var uzticēties, D. Egle atbild: “Es domāju, ka jā. Man nekad nav bijis, ka kaut kas no uzrakstītā nebūtu pareizs.” Viņa gan atminas pavisam nesen piedzīvotu situāciju, kad virspusēji pētīta informācija sacēlusi pamatīgu ažiotāžu iedzīvotāju vidū. Medijos izskanējusi informācija, ka Veselības ministrija pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk ģimenes ārstu varēs apmeklēt tikai deklarētajā dzīvesvietā. “Paķerta viena informācija. Varbūt konteksts ir pilnīgi citādāks, taču to pasniedz ar domu: redz, kā jūs tagad dabūsit! Es domāju, ka tā ir pilnīga cilvēku tracināšana. Un šo ziņu pasniedz galvenais medijs – “Panorāma”.” D. Egle atzīst, ka iepriekš līdzīgas situācijas piedzīvotas arī kanāla “LNT” ziņās. Līdz galam neizpētīta un neapstiprināta informācija tiek pasniegta kā noticis fakts. Virdzeniece uzskata, ka tā ir informācijas izraušana no konteksta. Viņai šķiet, ka tādā veidā cilvēki tiek nevajadzīgi satraukti jau pirms laika, veidojot milzu ažiotāžu.

Medijos politikas maz
“Šobrīd ar politiku ir tā, ka nevar neko saprast,” spriež virdzeniece. Pensionētie pagasta iedzīvotāji pārvaldes vadītājai izteikušies, cik labi būtu, ja varētu izvēlēties cilvēkus no dažādiem sarakstiem. Iedzīvotājiem šķiet, ka katrā sarakstā ir pa labam, godīgam, taisnīgam cilvēkam, kuri būtu darītāji, taču par tiem balsot liedz vēlēšanu noteikumi. “Mēs esam ierobežoti sarakstos,” uzsver pārvaldes vadītāja.
Vērtējot mediju lomu politisko aktivitāšu un partiju ieceru atspoguļošanā, D. Egle teic, ka līdz šim no mediju puses īpašu aktivitāti šajā lietā neizjūt. Vien pašas partijas sākušas sūtīt drukātus aprakstus par saviem deputātu kandidātiem. Viņa novērojusi, ka Priekules novadā sarosījušies partijas “KPV LV” atbalstītāji. Iespējams, to panācis partijas pārstāvis un līderis Artuss Kaimiņš, kurš sociālajos tīklos ir ļoti aktīvs un ar to starpniecību aicina pievienoties savam pulkam aizvien jaunus atbalstītājus. Pagasta pārvaldes vadītāja atzīst, ka viņu politisko spēku reklāmas un aģitācijas kampaņas medijos neietekmē. Lēmumu pieņemot, balstīdamās uz savām izjūtām un nostāju, ne medijos izteiktiem ieteikumiem.

Klausās un skatās
Bunkas pagasta Tadaiķu iedzīvotājs Stepans Budreckis jaunāko informāciju gūst, klausoties ziņas radio un televīzijā. Visbiežāk tadaiķnieks skatās televīzijas kanāla “LNT” ziņas. Par to, vai dzirdētajam uzticas, S. Budreckis teic: “Kaut kam uzticos, kaut kam ne. Jāpadomā, vai tiešām būs, kā sola, vai nebūs.” Viņš novērojis, ka ne vienmēr piepildās viss ziņās un radio teiktais. Internetā ziņas vīrietis gan nelasa, e-vidi izmanto, lai iegūtu jaunāko informāciju par dažādām tehniskām lietām – tā viņam lieti noder ikdienas darbā, jo ir zināms kā labs virpotājs, metālmeistars.
Ziņās un interneta dzīlēs S. Budreckis pēdējā laikā pamanījis vienas partijas aktīvu rosīšanos – tā ir “Jaunā Vienotība”. Vīrietis gan uzsver, ka partiju izteiktajiem solījumiem intervijās un diskusijās netic, jo “visi mēs solām, bet – kur ir darbi?”
Virgas pagasta iedzīvotāja Rasma, līdzīgi S. Budreckim, izvēlas ikdienā ziņas klausīties un skatīties, ne lasīt. Sieviete iecienījusi “TV3” raidījumu “Bez Tabu”, kurā var uzzināt par likstām un arī priecīgiem gadījumiem no reālu cilvēku dzīves. Preses izdevumus virdzeniece nepasūta un arī internetu ikdienā nelieto, taču klausās radio, lai uzzinātu, kas jauns noticis Latvijā un pasaulē. “Kā ceļos, tā tūlīt ieslēdzu radio,” par galveno ziņu ieguves avotu saka Rasma. Viņa izvēlas klausīties Latvijas Radio 2. programmu. Virdzeniece gan atzīst: pirms ziņas uztvert par 100% patiesām, viņa nopietni padomā, jo ne visam dzirdētajam vienmēr varot ticēt. Sieviete atzīst, ka jūt arī politiskās informācijas ienākšanu ziņu telpā, tomēr vēl joprojām nav izlēmusi, par ko šoruden balsot. “Ja man rīt būtu jāiet vēlēt, es nezinātu, par ko.” Arī virdzeniece ir pārliecinājusies – politiķu teiktajam un solītajam ticēt nevar. Visi “par” un “pret” jāizsver nopietni un atbildīgi.

Uz viltus ziņām neuzķeras
Tadaiķnieks Mareks Šulcs pastāsta, ka jaunākās ziņas pēta interneta portālā “Delfi.lv”. Vīrietis gan uzsver – ziņām netic, taču grib būt informēts par aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Viltus ziņas jeb pavisam aplamas informācijas noplūdi portālā viņš gan nav novērojis. “Delfi.lv” ir sadaļa “Aculiecinieks”, kur ikviens lasītājs var dalīties ar sev zināmu informāciju un papildināt portāla saturu. Portāls to nodēvējis par “pilsonisko žurnālistiku”. Tur gan, pēc M. Šulca novērojumiem, gadās dažādu – ne pārāk ticamu – ziņu izplatīšana. Ja atliek laika, tad tadaiķnieks skatās ziņu raidījumus arī televīzijā, priekšroku dodot kanālu “LNT” un “TV3” ziņām. Politisko raidījumu un diskusiju piekritējs M. Šulcs neesot. Viņš atzīst, ka notikumiem par un ap vēlēšanām nepievērš dižu uzmanību. Tam galvenokārt ir viens iemesls – ticības politiķiem nav. Tadaiķnieks novērojis, ka gadu no gada pie varas ir vieni un tie paši politiskie spēki, taču labāku dzīvi un apstākļus, kā solīts priekšvēlēšanu kampaņās, vēl neesam sagaidījuši.

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas Valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Atpazīsim melus!