Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nīcas novada iedzīvotāji domā kritiski, pēta un apspriež ģimenes lokā 8

Nīcas novada iedzīvotāji ikdienas skrējienā izvēlas informāciju gūt ar sociālo tīklu un interneta ziņu portālu starpniecību. Retas ir tās reizes, kad tiek pāršķirstīts kāds drukātais medijs, taču tad esot lielāka pārliecība par informācijas patiesumu. Arī Nīcas novadā iedzīvotāji par simts procentiem neuzticas nevienam informācijas avotam, tādēļ talkā nāk kopīga apspriešanās un pamatīga izpēte.

Starpnieki – sociālie tīkli
Nīcas iedzīvotāja Raimonda Ābelīte atzīst, ka ikdienā nav aktīva mediju pētītāja. Interneta portālos viņa cenšas pavadīt pēc iespējas mazāk laika, lai neteiktu, ka to nedara nemaz. Aktuālo savā novadā nīceniece uzzina Nīcas novada oficiālajā mājaslapā, taču apmeklē to neregulāri. Visbiežāk par dažādām aktualitātēm vietējā un pasaules mērogā viņa uzzina sociālajā vietnē “Facebook”. “Ja man sociālajos tīklos paskrien tā ziņa garām un ir interesanta, tad paskatos vairāk.” Vietne “Facebook” nīceniecei esot kā starpnieks un ietaupa laiku, kas tiktu patērēts, meklējot sev aktuālo katrā ziņu portālā atsevišķi. Tāpat par sava veida ziņu nesēju kļuvusi arī vietne “Instagram” – arī tur, pamanot kādu interesantu attēlu un tam pievienoto aprakstu, var gūt informāciju par aktuālo.
R. Ābelīte smej, ka laikam jau ir retā, kura regulāri neapskata ziņu portālus, kas lielai daļai ir ikdienas nodarbe. Nīceniece šajā ziņā paļaujas uz draugu ieteikumiem – ja viņi iesaka kaut ko, kas noteikti būtu jāaplūko vai jāizlasa, viņa to arī dara.
R. Ābelīte atzīst, ka vietnē “Facebook” publicētajos materiālos nereti parādās arī pa kādai viltus ziņai. Viņa aplamas informācijas parādīšanos internetā pamanījusi vēl pirms mediju pastiprinātas pievēršanās šai tēmai. Nīceniecei diezgan ātri izdodoties šādas ziņas atšifrēt, un, lai gan pati ar tām tālāk nedalās, ievērojusi, ka to aktīvi dara citi. “Es esmu vairākkārt aizrādījusi par to. Vispirms izlasu, pirms dalos tālāk ar šādu informāciju. Viltus ziņu var atpazīt. Esmu trenēta, neuzķeros. Es ar šīm ziņām nedalos tikai tāpēc, ka visi tā dara.” Ikdienā daloties vien ar pozitīvo – skaistām fotogalerijām, lielu notikumu atspoguļojumiem u.tml.

Politika ir manāma
Pirms šāgada Saeimas vēlēšanām R. Ābelīte manījusi arī biežāku politiskā satura parādīšanos sociālajos tīklos. Līdzīgi bijis arī pirms citām vēlēšanām. Tā kā nīceniece ir politoloģe, viņai bijis interesanti vairāk paskatīties un iedziļināties šāda satura informācijā. Par aktuālo politikā, kā ierasts, uzzinājusi vietnē “Facebook”. Pirmsvēlēšanu norises un vēlēšanu iznākums gan R. Ābelītei nav sagādājis nekādu pārsteigumu. Lielā mērā politiku varot uzskatīt par nemainīgu – norises ikreiz esot gana līdzīgas. Politikas lauciņā R. Ābelīte ir padomdevēja saviem draugiem un tuviniekiem, tādēļ pētījusi un spriedusi, kuras partijas un to kandidāti varētu būt reālākie tautas pārstāvji Saeimā.
Savukārt nīceniece Kristīne Kopštāle politiskajām aktualitātēm pastiprinātu uzmanību nav pievērsusi. Manījusi gan, ka šī informācija medijos parādījusies biežāk, taču pārlieku tam nav veltījusi ne savu laiku, ne uzmanību.
Arī K. Kopštāle lielu daļu jaunākās informācijas iegūst sociālajos tīklos, taču ikdienā lasa arī vietējo laikrakstu un retu reizi apmeklē portālus “Delfi.lv” un “Tvnet.lv”. Vai medijos paustajai informācijai var pilnībā uzticēties, par to gan sieviete nav simtprocentīgi pārliecināta. Viņa atklāj, ka visvairāk interesē vietējās aktualitātes, tāpēc padziļināti lasa informāciju par Liepājas rajona norisēm. K. Kopštālei šķiet, ka vietējām ziņām iespējams vairāk uzticēties, jo tās ir vieglāk pārbaudāmas. “Ja tas ir Latvijas un pasaules mērogā, tad ir jādomā. Par pasaules ziņām varētu teikt, ka tām es pilnībā neuzticos, jo tā nav pārbaudāma informācija.”
Radio un televīzijas ziņu pārraides K. Kopštāle klausās un skatās ļoti reti. Ja kādreiz ir vēlme ko konkrētu apskatīties, to dara internetā. To, ka šad un tad medijos mēdz parādīties kāda viltus ziņa, esot dzirdējusi un pati arī novērojusi. “To, ka mēdz piepušķot, lai rakstu padarītu interesantāku, var pamanīt.” K. Kopštāle smejot teic, ka bieži vien vērojams, ka 90% rakstītā ir taisnība, bet atlikušie 10% ir informācija, kas apaudzēta un nereti ir pat aplama. Pati gan atzīst, ka līdz šim ir paveicies un nav nācies uzķerties uz viltus ziņām un to izplatīšanas portāliem. “Es pārbaudu informāciju. Ja citviet apstiprinājuma tam nav, tad loģiski, ka tur nav īstas taisnības.”
K. Kopštāle uzsver, ka īpašu uzmanību prasa vietnē “Facebook” publicētās ziņas. Tur esot jāskatās, kas ir informācijas avots un vai šis konkrētais portāls ir uzticams. Viņasprāt, pamazām arī Latvijā uzticību raisījušie portāli sāk pārvērsties par dzelteno ziņu izplatītājiem. “Es ļoti uzticos avīzei, tai gan man kaut kā ir uzticība,” drukātos medijus uzteic Nīcas iedzīvotāja.

Ticamība – 50/50
Nīcas iedzīvotājs Aigars Veiss par aktualitātēm novadā un Latvijas mērogā uzzina lielākoties no portāliem “Liepajniekiem.lv”, “Rekurzeme.lv” un “Apollo.lv”. Reizēm pārskatot arī vietējos laikrakstus. Ticamība interneta ziņu portāliem viņam esot attiecībā piecdesmit pret piecdesmit.
Lai gūtu plašāku skatījumu un informācijas gūzmā spētu tikt pie patiesības, nīcenieks skatās ārzemju ziņu pārraides. Visbiežāk tās ir kanālu CNN un “Russia Today” ziņas. “Tad es visu salieku kopā. Palasu vēl to, ko raksta cilvēki, un tādā veidā arī izeju uz pareizo,” pieredzē dalās A. Veiss. Viltus ziņu sakarā viņam ļoti labi palīdzot paša pieredze un piedzīvotais. Kad dzird vai lasa par pagājušiem notikumiem, kuri tiek pasniegti pavisam citā versijā, ir skaidrs – kāds cenšas pārrakstīt vēsturi. “Jaunu vēsturi uzrakstīt nav iespējams, jo tā ir tāda, kāda tā ir.”
A. Veiss ir pārliecināts, ka vislabākā komunikācija ir tiešā, tāpēc būtu priecājies, ja politiķi, kuri kandidēja Saeimas vēlēšanās, būtu braukuši uz novadiem un runājuši ar tautu aci pret aci. Nīcenieks uzskata, ka ar mediju starpniecību nav iespējams gūt pilnīgu priekšstatu par konkrētajām partijām un to pārstāvjiem. Pirmsvēlēšanu laikā gan bijusi iespēja lasīt par kandidātu savstarpējiem kašķiem, kā arī ķengām, tomēr nīcenieks mācējis šajā informācijā neapjukt. “Tas bija redzams, bet jāmāk lasīt starp rindām. Neuzticos visiem.” A. Veiss vērtē, ka šogad vēlēšanu iznākums sanācis raibs – cilvēkiem bijis ļoti atšķirīgs, sašķelts viedoklis.
Nīcenieks Arvīds Sležis pastāsta, ka viņa ģimenē interneta medijus ziņu iegūšanai izmanto sieva, pats visbiežāk skatās ziņu raidījumus televīzijā. Priekšroku viņš dod kanāliem TV3, LTV1 un LNT. A. Sleža ģimenē pieņemts, ka jaunumus, kā arī dzirdēto un lasīto pārspriež kopā, un tad var saprast, cik daudz no dzirdētā izrādījusies patiesība. “Par simts procentiem nevienam neticam,” atzīst nīcenieks un skaidro, ka īpašu neticību raisa dažāda veida apjomīgi pētījumi. “Kas maksā, to arī izpētīs un tāds arī būs rezultāts,” domā A. Sležis. Arī politiskās aktualitātes ģimenē pieņemts izspriest kopīgi, tieši tāpēc bieži veidojas diskusijas, ierosinājumi un jaunas pārdomas. Nīcenieks apsmaida šobrīd bieži dzirdamo frāzi par zaļajiem gurķiem politikā: “Pāraudzis gurķis ir vēl sliktāks nekā zaļš.”

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas Valsts budžeta līdzekļiem


Pievieno komentāru

Komentāri 8

50 % var tikai nedaudz ticēt

Kam pieder kusas laiks tas arī rakstīs sev vēlamu.

pirms 5 dienām, 2018.12.07 14:53

Reiz dzīvoju Nīcā,labi ka vairs nedzīvoju.

Cien.Ābelītes kundze te patreiz tādu cukuru salēja.Ļoti žēl,ka cilvēki izliekas par to kas nav.Bet Nīcā tas ir aktuāli.Divkosība un teātra spēle tur sit augstu vilni.Patiesībā R.Ābelīte ļoti kaitinoša persona ar dīvainiem paradumiem,uzskatiem un diemžēl pati to neredz.,arī par cien.Veisa kungu nav nekā laba ko teikt.Vispār liekas,ka šis raksts ir galveno personāžu pasūtījums pašreklāmai lai paspīdētu,taču viens raksts nemainīs ne manas nedz arī citu domubiedru domas.

pirms 3 dienām, 2018.12.09 11:21

joprojām dzīvoju Nīcā

par šadiem rakstiem cepās tikai cilvēki, kas paši būtu gribējuši tikt intervēti, jo ir nenovīdīgi, aprobežoti un slavas kāri, bet nabadziņus neuzrunāja, un bija jāpaliek ēnā, tas tak ir tik mokoši.

pirms 2 dienām, 2018.12.09 23:04

Es pats dzīvoju Nīcā

Par reiz dzīvoju nīcā pareizi komentēja. Visi visu zin mana sieva jau cik reižu bijusi stāvoklī. Nīcinieki lielāki muldoņas. Veiss labi ielīdis komunālā pārvaldē bet Ābelīte ir Rucavā aizsvīdusi nīcā kaitināja viņa

pirms dienas, 2018.12.10 11:30

Dārza iela

Nu lielāku klačeni laikam Nīcā nezin, nu stipri dīvaini uzvedas tā R.Ā. Un pareizi teikts - kaitinoša

pirms dienas, 2018.12.10 14:24

nīcava

kaitina jau tikai tie cilvēki, kuri ir veiksmīgāki, gudrāki un talantīgāki par nožēlojamiem komentētājiem, kas nespēj neko citu kā riet

pirms 21 stundām, 2018.12.11 13:33

To :Nīcava

Raimonda,tu tak te sludināji svētu nevainību un ka ziņas nelasi un komentus tāpat.Tad nu teci labāk pie darba un beidz te sevi slavināt un cerēt ka esi veiksmīgāka par citiem.

pirms 16 stundām, 2018.12.11 18:40

nu lauķiem

lauķu kašķi.Tiešām nekur citur nav tik lieli aprunātāji un tenkotāji cilvēki kā nīcā.

pirms stundas, 2018.12.12 09:20

Atpazīsim melus!